Olimpiskā vicečempione Elīna Ieva Bota: Šī medaļa, kas man ir kaklā, tas ir mans zelts

Bota 10. februārī Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs kļuva par olimpisko vicečempioni, izcīnot Latvijai pirmo medaļu šajās olimpiskajās spēlēs. Viņa arī neatkarīgās Latvijas vēsturē izcīnījusi pirmo medaļu olimpisko spēļu sieviešu vieninieku sacensībās.

"Ja es pašā sākumā teicu, ka, nē, neesmu noticējusi tam, tad tagad, atbraucot Latvijā un saņemot tik daudz apsveikumus, es varētu teikt, ka esmu sapratusi, ko esmu izdarījusi un ko esmu izcīnījusi," savām šī brīža sajūtām sacīja Bota.

Viņa atklāja, ka sacensību dienā jutusies ļoti mierīgi, sevī esot bijusi ticība un pārliecība par saviem spēkiem. Iesildīšanās laikā sportiste izjutusi mieru, neesot bijusi vajadzība sevi uzkurināt.

"Mūsu sporta veidā olimpiskajās spēlēs ir četri braucieni. Tad ir ļoti nozīmīgi, ka tu visus četrus nobrauc salīdzinoši vienādi. Nav svarīgi, vai tu nobrauc vienu ātri un divus vai trīs lēni, bet tev ir jābūt diezgan stabilam. Man tas izdevās, un sajūtas bija vienreizējas," turpināja sportiste.

Bota atzina, ka nav vīlusies, ka ir izcīnīta sudraba medaļa, jo pēc pirmās dienas Vācijas sportistes jau bija ar lielu atrāvienu priekšā. Tomēr Vācijas sportistes kļūda startā ļāva Elīnai tikt pie godalgas.

"Jā, varbūt tās ceturtās vietas ir sāpīgas, bet tie "koka medāļi" arī ir jāizcīna. Neviens tos arī neuzdāvina. Mūsu komandā tie šogad ir tik daudz. Varētu teikt, ka mēs esam čempionu ceturto vietu iegūšanā, bet tāpat tās vietas ir jāizcīna. Es domāju, ka, ja šobrīd tās ir ceturtās vietas, tad, iespējams, ka nākamajā sezonā tās būs top trīs vietas."

Divnieku sacensībās kopā ar Robetu Plūmi startēja arī Botas vīrs Mārtiņš Bots. Viņa sacīja, ka vīra sacensībām just līdzi esot bijis grūtāk nekā startēt savā disciplīnā.

"Man gribējās, lai viņam veicas vēl labāk par mani. Tad, kad es redzēju, ka viņiem tika pieļautas kļūdas, es sāku raudāt. Es pārdzīvoju ļoti iekšēji, bet es sapratu, ka neko nevaru izdarīt. Tā vienmēr ir bijis – viņu atbalstīt un skatīties ir bijis daudz grūtāk, jo, kad es braucu, es sevi zinu, es jūtu," atzina sportiste.

Otrdienas vakarā vispirms Rīgas lidostā svinīgi tika sagaidīta gan Bota, gan arī pārējā kamaniņu sporta komanda, bet pēc tam sportistu sagaidīšana notika arī Siguldā.

"Sajūtas ir tādas, ka gribas pateikt lielu paldies visiem par to, ka viņi to ir darījuši un ieguldījušies. Arī, aizbraucot uz Siguldu, tik mājīga atmosfēra. Tie tuvākie cilvēki atnākuši – ģimene, draugi, protams, arī atbalstītāji. Mazie bērni, kas, spītējot salam, stāvēja rindā, lai ar mani bildētos."

Viņa arī atklāja, ka desmit gadu vecumā Siguldā sagaidīja brāļus Šicus, kuri no Vakūveras olimpiskajām spēlēm atveda sudraba medaļas.

Gan Bota, gan pārējā kamaniņu komanda izjutusi sašutumu par skeletona sacensībām, no kurām tika diskvalificēts Ukrainas sportists Vladislavs Heraskevičs, kurš atteicās mainīt ķiveri, uz kuras attēloti vairāk nekā 20 ukraiņu sportisti un treneri, kas nogalināti Krievijas uzsāktajā karā.

"Man liekas, tas ir tik absurdi. Nav nekas tāds uz ķiveres, kas kaut kādi izrādītu kaut ko, bet tur vienkārši bija piemiņas attēli, kas, mums liekas, bija pat mākslinieciski uzzīmēti, ka nebija tieši foto attēli," skaidroja Bota.

Pēc finiša komandu stafetē Latvijas kamaniņu sportisti, atbalstot Ukrainu, apliecinoši pacēla savas ķiveres.

Pēc olimpiskajām spēlēm sportiste atpūtīsies un izlaidīs atlikušos divus Pasaules kausa posmus, lai pabeigtu iekavētos darbus universitātē.

"Zelts jau vēl man kaklā nav. Protams, ir vēl viens pakāpiens augstāk, kuru es varu izcīnīt. Es teikšu, ka šī medaļa, kas man ir kaklā, tas ir mans zelts."

"Šajās spēlēs es sapratu un apzinājos to, ka tās vācietes bija galvas tiesu pārākas tehnikas ziņā, un viņas to arī apliecināja, nobraucot pārliecinoši ātrāk par mani, bet es esmu izcīnījusi nākošo pozīciju. Mums vēl ir kur pielikt un attīstīties, un es domāju, pēc četriem gadiem, tad jau mēs redzēsim," par nākotnes mērķiem sacīja Bota.

Milānas un Kortīnas olimpiskās spēles norisināsies līdz 22. februārim.