Sēlijas poligons pavērs plašākas karavīru apmācības iespējas. Kā tur izskatās šobrīd?

Sēlijas poligona kaujas šaušanas mācību zona atklāta ar vērienu. Paraugdemonstrējumos varēja vērot dronu, artilērijas un gaisa atbalsta darbību – visas šīs spējas turpmāk varēs attīstīt jaunajā mācību zonā.

"Šis ir nopietns izrāviens, kā mēs arī šodien redzējām, mēs varam sākt izmantošanai nopietnas ieroču sistēmas arī šeit, kā mīnmetējus un artilēriju, arī lidmašīnas un helikopterus. Un tas mums bija ļoti vajadzīgs, jo Ādažu mācību teritorija arī ir laba, bet tā ir, maigi izsakoties, aizņemta," teic Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks Georgs Kerlins.

Līdz ar kaujas šaušanas zonas atklāšanu, ir arī noslēgusies poligona pirmās kārtas būvniecība un tas turpmāk ļaus karavīrus apmācīt gan ātrāk, gan arī lielākā skaitā. Turklāt, atšķirībā no Ādažiem, Sēlijas poligonā būs iespējams testēt arī jauna veida ieroču sistēmas.

"Iecere ir tieši šajā vietā iet vairāk ar eksperimentēšanu. Tā sauktais elektroniskās karadarbības virziens varētu būt kaut kas jauns, ko mēs šeit varētu darīt vairāk, jo Ādaži ir tik tuvu galvaspilsētai un tik apdzīvoti, ka tur ir papildu ierobežojumi šādas aparatūras izmantot," pauž Kerlins.

Turklāt Sēlijas poligonā, kurš ir vairākas reizes plašāks nekā Ādažu, nākotnē būs iespējams rīkot arī brigādes līmeņa mācības – tātad, tādas, kurās piedalās vairāki tūkstoši karavīru.

"Te ir tās platības un tās ir lielās priekšrocības. Var realizēt lielas, efektīvas NATO mācības, tā ir tā lielā Sēlijas poligona priekšrocība. Un tas ir tas, ko mēs kā uzņemošā valsts arī esam apņēmušies, un tas ir tas, ko no mums sagaida arī sabiedrotie," norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Sēlijas poligons gan šobrīd ne tuvu neizskatās tā, kā plānots. Taču pamazām sākusies arī otrās poligona kārtas būvniecība – tajā paredzēts to pārveidot par pilnvērtīgu apmācību vietu, kurā karavīri varēs uzturēties ne tikai treniņos, bet pastāvīgi.

"Otrā kārta sevī ietver gan kazarmu izbūvi, noliktavu izbūvi, materiāltehnisko laukumu izvietošanas izbūvi un, protams, arī medicīnas centra izveide. Un visu nepieciešamo, lai nodrošinātu kvalitatīvu karavīru uzturēšanos un apmācību šeit," skaidro Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vadītājs Kaspars Miezītis.

Iecerēts, ka otro kārtu pabeigs līdz 2028. gadam un tad tur notiks ne tikai profesionālo karavīru, bet arī Valsts aizsardzības dienesta kareivju apmācība.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsver – lai gan šobrīd darbi norit, kā plānots – atslābt nedrīkstot.

"Es esmu gandarīts, ka lietas iet uz priekšu. Bet es arī zinu, cik saspringti ir termiņi, mēs kavēties nevaram, te nevar būt birokrātiskas procedūras. Es šeit biju vasarā, tad vēl bija darbi, tagad ir pabeigta infrastruktūra, bet ir daudzas lietas, kas vēl ir jādara, tāpēc atslābt neviens nevar, ne bruņotie spēki, ne ministrija, ne valsts kopumā," vērš uzmanību Rinkēvičs.

Aizsardzības ministrs norāda – līdzās austrumu robežas stiprināšanai Sēlijas poligons ir prioritāte. Lai visus darbus paveiktu, esot gan skaidrs plāns, gan tam sekojošs finansējums.