Uz saturu

Latvija gatava cīnīties jau šonakt – Sprūds par Krievijas draudiem Baltijas valstīm

Saasinoties spriedzei starp Vašingtonu un vairākām Eiropas valstīm, Baltijā arvien biežāk izskan jautājums – cik drošas ir ASV drošības garantijas valstīm, kas robežojas ar Krieviju? Par to vēsta "Kyiv Independent", intervējot Baltijas valstu ministrus Minhenes drošības konferencē.

20. februārī 11:22

Īpašā uzmanības centrā – Latvija, Lietuva un Igaunija, kuras robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, bet Lietuva arī ar militarizēto Karaļauču apgabalu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Sprūds: Latvija būs gatava jau šonakt

Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) intervijā medijam uzsver, ka, neskatoties uz dažādām politiskām domstarpībām starp ASV un Eiropu, NATO saistības paliek spēkā. "Mēs esam gatavi cīnīties jau šovakar," viņš sacīja.

Ministrs atgādināja, ka Latvija mērķē uz 60 000 karavīru gatavību krīzes situācijā, ieskaitot profesionālo dienestu, rezervistus un Zemessardzi.

Lasi vēl: NATO nav "milzīga siena", aiz kuras var paslēpties. ASV ģenerālis iezīmē sliktāko scenāriju Baltijas valstīm

Sprūds arī skaidri norādīja, kā Latvija reaģētu uz iespējamu hibrīddraudu scenāriju: "Ja uz Latvijas zemes parādīsies "zaļais cilvēciņš", viņš tiks nekavējoties likvidēts."

Ar šo terminu tiek apzīmēti Krievijas karavīri bez atpazīšanas zīmēm, kuri 2014. gadā piedalījās Krimas okupācijā.

NATO klātbūtne Latvijā un reģionā

Baltijas valstīs kopumā izvietoti aptuveni 10 000 NATO karavīru paplašinātās klātbūtnes ietvaros. NATO nodrošina arī gaisa telpas patrulēšanu un jūras drošību.

Sprūds uzsver, ka Latvija neatrodas tiešā karā, taču arī mieru nevar uzskatīt par pašsaprotamu: "Ukraina karo tieši. NATO valstis nav karā, bet mēs arī neesam mierā."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pērn Baltijā nokrituši vai pārtverti vairāki Krievijas droni, savukārt Krievijas aviācija pārkāpusi Igaunijas un Lietuvas gaisa telpu. Tas radījis jautājumus par alianses reakcijas ātrumu.

Lasi arī: Vācija simulē Krievijas uzbrukumu Lietuvai. Rezultāti ir drūmi

Latvijas aizsardzības ministrs uzskata, ka atbildei jābūt sistemātiskai – jāstiprina pretgaisa aizsardzība un jāattīsta pretdronu spējas, mācoties no Ukrainas pieredzes.

ASV loma un 5. pants

Lai arī pēdējā laikā izskanējušas domstarpības starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Eiropas sabiedrotajiem, tostarp par Grenlandes jautājumu, Baltijas ministri uzsver, ka ASV paliek neaizstājams partneris.

"Amerikas Savienotās Valstis ir neaizstājams partneris NATO ietvaros, un NATO ir Latvijas drošības stūrakmens," uzsvēra Sprūds.

VIDEO: NATO vērienīgās mācībās Eiropā pārbauda ātrās reaģēšanas spējas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris brīdināja – ja NATO nereaģētu uz 5. panta iedarbināšanu, tas nozīmētu alianses beigas. "Ja netiek reaģēts tā, kā paredzēts aizsardzības plānos, tas būtu pavisam jauns posms mūsu vēsturē."

Atbalsts Ukrainai

Baltijas valstis ir starp aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām. Latvija un kaimiņvalstis apņēmušās turpināt sniegt ievērojamu finansiālo un militāro palīdzību arī turpmāk.

Sprūds uzsver: "Galvenā drošības garantija Ukrainai ir spēcīgi bruņotie spēki."

Vienlaikus Lietuva brīdina nepiedāvāt Ukrainai "tukšas garantijas", kas līdzinātos NATO 5. pantam bez reāla seguma.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm