Somija brīdina ASV: nevajag jaukt NATO 5. pantu ar drošības solījumiem Ukrainai

Telegramma, kas datēta ar 20. janvāri, atklāj bažas par terminoloģiju, kas tiek lietota iespējamajās miera sarunās starp Kijivu un Maskavu. Tajā uzsvērts, ka pat šķietami salīdzinoši apzīmējumi nacionālās drošības kontekstā var radīt nopietnas sekas.

Saskaņā ar dokumentu Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena šo jautājumu 19. janvārī pārrunāja ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas locekļiem – republikāni Džeku Bergmenu un demokrāti Sāru Elfretu.

"Ugunsmūris" starp NATO un Ukrainas drošības solījumiem

Valtonena uzsvērusi Somijas nostāju, ka Krievija ir ilgtermiņa stratēģisks drauds, un brīdinājusi par "vāju" miera vienošanos, kas liegtu Ukrainai nākotnē aizsargāties pret Krievijas agresiju.

Vienlaikus viņa skaidri norādījusi, ka nevajadzētu runāt par "5. pantam līdzīgām" garantijām Ukrainai.

Šāda terminoloģija "riskē sajaukt NATO 5. panta garantijas ar divpusējiem solījumiem Ukrainai," brīdinājusi Valtonena, piebilstot, ka starp NATO un Ukrainas drošības garantijām jābūt skaidram "ugunsmūrim".

Līdzīgu nostāju vēlāk paudis arī Somijas aizsardzības ministrs, teikts telegrammā.

Kas ir NATO 5. pants?

NATO līguma 5. pants paredz, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām. Visā NATO vēsturē tas ticis aktivizēts tikai vienu reizi – pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV.

Dokumentā norādīts, ka vairāki Somijas līderi uzskata – lai arī Ukrainai ir jāpalīdz aizsargāties, "drošības garantijas" ir daudz nopietnāks solis, kam Somija šobrīd vēl nav gatava.

Anonīma Somijas amatpersona, komentējot situāciju "Politico", uzsvēra: "Somijas mērķis ir nodrošināt, lai Ukraina saņemtu pēc iespējas spēcīgākus drošības mehānismus ilgtspējīga miera vārdā. Somijas nostāja ir skaidra – Ukrainas nākotne ir NATO."

Tikmēr bijusī NATO amatpersona Edvards Rongs norādīja, ka termina "5. pants" lietošana ārpus NATO konteksta var radīt maldīgu priekšstatu: "Tas var likt domāt par NATO iesaisti, kas patiesībā nav daļa no piedāvātajiem risinājumiem. Somija un daudzas citas NATO valstis vēlas, lai būtu skaidrs – 5. pants ir unikāls tikai NATO ietvaros."

Eksperti arī brīdina, ka šāda retorika varētu dot politisku "munīciju" opozīcijas spēkiem vai pat pamudināt Krieviju pārbaudīt šo solījumu robežas.

Bijusī ASV Aizsardzības ministrijas amatpersona Reičela Elehūsa uzsvēra: "Ja valstis, kas atbalsta Ukrainu, nespētu reaģēt uz uzbrukumu, tas varētu radīt jautājumus arī par NATO 5. panta spēku. Iespējams, somi vienkārši nevēlas apsolīt vairāk, nekā spēj izpildīt."

Somija, kas NATO pievienojās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, telegrammā raksturota kā īpaši stingra pret Maskavu. Valtonena uzsvērusi, ka nevajadzētu būt naiviem: "Mēs nedrīkstam domāt, ka Krievija mainīsies, īpaši, ja sankcijas tiks atceltas un tā kļūs politiski un ekonomiski spēcīgāka."