Vācija simulē Krievijas uzbrukumu Lietuvai. Rezultāti ir drūmi

Scenārija modelēšanas stratēģiju izstrādē piedalījās bijušās Vācijas un NATO amatpersonas, likumdevēji un drošības eksperti. Saskaņā ar scenāriju, Krievijas uzbrukums simulācijā "notiek" 2026. gada oktobrī.

NATO stratēģi lauž galvu par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas aizsardzību – daudzu Eiropas drošības un politikas līderu ieskatā Krievijas iebrukums NATO un ES valstīs ir kļuvis ticamāks pieaugošās spriedzes dēļ. Kā raksta "Wall Street Journal", iepriekš tika uzskatīts, ka Krievija nespēs radīt draudus NATO līdz 2029. gadam. Tomēr tagad arvien vairāk valda vienprātība, ka šāds scenārijs var īstenoties ievērojami agrāk.

Lasi vēl: Lietuviešiem ir ko teikt par drūmo Vācijas simulāciju, kurā krievi uzbrūk Baltijai

"Pēc mūsu vērtējuma Krievija gada laikā varētu pārvietot ievērojamus karaspēka spēkus. Mēs redzam, ka Krievija jau palielina stratēģiskās rezerves un paplašina savu klātbūtni un resursus gar NATO robežām," tā intervijā medijam sacīja Nīderlandes aizsardzības ministrs Rubens Brekelmanss.

"Wall Street Journal" publikācijā arī norāda, ka acīmredzamākie Krievijas mērķi ir valstis, kas kādreiz piederēja PSRS – Lietuva, Latvija un Igaunija.

NATO stratēģi tāpat pauž bažas par iespējamiem Krievijas plāniem attiecībā uz Zviedrijas, Somijas un Dānijas salām Baltijas jūrā, daļu Polijas teritorijas, Norvēģijas un Somijas ziemeļu reģioniem, kā arī par iespējamiem triecieniem Eiropas stratēģiskajai infrastruktūrai rietumos – pat līdz Nīderlandei.

Militāro mācību scenārijs – krievi ieņem Marijampoli

Decembrī Vācijas Bruņoto spēku Helmuta Šmita universitātes Vācijas kara mācību centrs sarīkoja mācības, kas imitēja Krievijas iebrukumu Lietuvā. Mācībā piedalījās 16 bijušās augsta ranga Vācijas un NATO amatpersonas, likumdevēji un labi zināmi drošības eksperti, kuri izspēlēja scenāriju, kas, pēc mācību scenārija, norisinās 2026. gada oktobrī.

Scenārijs: Mācību laikā Krievija izmantoja it kā humanitārās krīzes ieganstu Krievijas eksklāvā Karaļaučos un ieņēma Lietuvas pilsētu Marijampoli – vienu no stratēģiski svarīgākajiem transporta mezgliem Eiropā.

Mācību scenārijā Krievijas paziņojumi, ka iebrukums esot humanitāra misija, izrādās pietiekami, lai ASV atteiktos iedarbināt NATO 5. pantu, kas paredz kolektīvo aizsardzību.

Arī Vācijas brigāde, kas jau bija dislocēta Lietuvā, neiejaucas notiekošajā, daļēji tāpēc, ka Krievija ar bezpilota lidaparātiem bija nomīnējusi ceļus, kas veda no tās bāzes.

Karte: Lietuvas pilsētu Marijampole

"Atturēšana ir atkarīga ne tikai no spējām, bet arī no tā, ko pretinieks domā par mūsu gribu. Mācību laikā mani "krievu kolēģi" un es zinājām: Vācija šaubīsies. Ar to pietika uzvarai," sacīja Vīnes militārais analītiķis Francs-Štefans Gadi, kurš mācībās atveidoja Krievijas ģenerālštāba priekšnieku.

Tāpēc mācību laikā bez ASV līderības Krievijai dažu dienu laikā izdevās gūt uzvaru – iedragāt uzticēšanos NATO un nostiprināt dominanci Baltijas valstīs, izmantojot vien 15 tūkstošu karavīru kontingentu.

Putins negaidīs, kamēr Eiropa būs gatava

Tikmēr reālajā dzīvē Lietuva un citi sabiedrotie saņemtu pietiekamus izlūkošanas brīdinājumus, lai no šāda scenārija izvairītos, norāda kontradmirālis Giedriuss Premenecks, Lietuvas aizsardzības štāba priekšnieks.

Pat bez sabiedroto palīdzības pašiem Lietuvas bruņotajiem spēkiem – 17 tūkstoši miera laikā un 58 tūkstoši pēc steidzamas mobilizācijas – būtu iespējams tikt galā ar ierobežotu apdraudējumu Marijampolei, norāda štāba priekšnieks.

Pēc viņa teiktā, arī Krievijai būtu jāizvērtē augsts risks. "Krievijai Karaļauču noturēšana kļūtu par dilemmu, un, ja Krievija rīkotos, NATO ļoti skaidri jāpaziņo, ka šādā gadījumā tā zaudētu Kaļiņingradu," saka Premenecks.

Vienlaikus dažas Eiropas amatpersonas un drošības analītiķi apgalvo, ka pat bez vienošanās par Ukrainu Krievijas armija varētu acumirklī atbrīvot līdz 200 tūkstošiem kaujās rūdītu karavīru, vienkārši pārejot no uzbrukuma operācijām uz frontes līnijas noturēšanu.

Tas ir vairāk karavīru, nekā diktators Putins izmantoja sākotnējā plaša mēroga iebrukuma Ukrainā posmā 2022. gadā.

Saskaņā ar ASV Kara izpētes institūta (ISW) vērtējumu Krievija jau ir pastiprinājusi informatīvās un psiholoģiskās operācijas, kas var būt daļa no gatavošanās iespējamam konfliktam ar aliansi, tostarp izmantojot viltus karoga provokācijas.

Vienlaikus Krievijas diktators Vladimirs Putins ideju par plānu uzbrukt NATO dēvē par "absurdu" un neticamu.