NATO nav "milzīga siena", aiz kuras var paslēpties. ASV ģenerālis iezīmē sliktāko scenāriju Baltijas valstīm
Bijušais ASV spēku komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess, brīdinājis, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā Baltijas valstīm jābūt gatavām aptuveni divas nedēļas noturēties bez tūlītējas sabiedroto militārās palīdzības. Intervijā Vācijas laikrakstam "Die Welt" viņš iezīmējis iespējamo sliktāko scenāriju un uzsvēris militārās mobilitātes izaicinājumus.
"Sliktākais scenārijs" – NATO pārsteigta nesagatavota
Pēc Hodžesa teiktā, absolūti sliktākais variants būtu situācija, kurā NATO tiktu pārsteigta nesagatavota un nespētu savlaicīgi nosūtīt karaspēku uz Lietuvu caur Suvalku koridoru.
Viņš skaidro, ka karaspēka pārvietošana nav tik vienkārša kā starta signāla gaidīšana autosacīkstēs. Pat ja Polijas spēki neierastos nekavējoties, būtu jānodrošina vienību pārvietošana no Vācijas vai jāiesaista ASV spēki, kas atrodas Polijā. Tomēr šāds process prasa laiku, koordināciju un infrastruktūras pieejamību.
Galvenais izaicinājums – militārā mobilitāte
Hodžess uzsver, ka viens no lielākajiem šķēršļiem ir piekļuve Vācijas dzelzceļa infrastruktūrai, īpaši uzņēmumu Deutsche Bahn un DB Cargo kapacitātei.
Lai gan viņš ir pārliecināts, ka ārkārtas situācijā Vācijas un Polijas dzelzceļš reaģētu operatīvi, pēkšņa krīze bez iepriekšējas sagatavotības nozīmētu vairāku dienu aizkavēšanos. Rezultātā militārās tehnikas un personāla pārvietošana uz Lietuvu varētu aizņemt apmēram divas nedēļas.
Baltijas valstu loma NATO aizsardzībā
Hodžess norāda, ka, lai gan šāds scenārijs, viņaprāt, ir maz ticams, Lietuvā iepriekš izklāstītie aprēķini izraisījuši šoku. Viņš uzsver, ka NATO nav "milzīga aizsargsiena", aiz kuras valstis var vienkārši paslēpties. Gluži pretēji – Lietuva un tur izvietotie sabiedroto spēki paši ir daļa no alianses ārējās robežas un aizsardzības līnijas.
Lasi arī: Vācija simulē Krievijas uzbrukumu Lietuvai. Rezultāti ir drūmi
Ģenerālis atzīst, ka viņu ilgstoši satrauc jautājums, vai Polija būtu gatava nekavējoties nosūtīt sauszemes spēkus uz Lietuvu nopietna apdraudējuma gadījumā. Nevis tāpēc, ka Polija baidītos iesaistīties kaujā, bet gan tādēļ, ka Varšava varētu uzskatīt – uzbrukums Lietuvai būtu tikai ievads plašākai agresijai, kuras galvenais mērķis būtu pati Polija.
Tieši šī iemesla dēļ Lietuvā pašlaik izvietoti Vācijas un ASV karavīri, kas apsargā Suvalku koridoru – teritoriju, kuru militārie eksperti bieži dēvē par NATO vājāko posmu. Hodžess uzsver, ka šajā reģionā apzināti tiek stiprinātas aizsardzības spējas, lai mazinātu iespējamos riskus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
