"Gruzija jau ir iegūta bez spēka, bet Moldova būs nākamā": Andžāns ieskicē izaicinošu nākotni pēc Ukrainas kara

"Kļūdās visi. Pēc kara visi gudri," sacīja Andžāns, analizējot sabiedroto rīcību. Viņš uzsvēra, ka Eiropas vienotība bijusi apbrīnojama, ņemot vērā 27 valstu atšķirīgās intereses. Tomēr atbalsts Ukrainai varēja būt ātrāks. "Varēja ātrāk piegādāt tankus, iznīcinātājus, finanšu līdzekļus – daudz ko varēja darīt ātrāk," atzina profesors.

Runājot par Ukrainas atbildību, Andžāns bija piesardzīgs, taču kritisks. 2023. gada pretuzbrukums, uz kuru tika liktas lielas cerības, izgāzās.

Viņš atsaucās uz bijušā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija publiskajiem izteikumiem, ka spēki tika izkliedēti pa aptuveni 1000 kilometru garo fronti, nevis koncentrēti vienā izšķirošā triecienā Zaporižjas virzienā. "Tā bija viena no lietām, kas varēja būt citādi," sacīja Andžāns, atgādinot, ka karš kopš tā laika iegājis strupceļā.

Krieviju tik viegli nesašķelt un tā kļuvusi militāri spēcīgāka

Lai gan Krievija cieš milzīgus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus, Andžāns brīdina – cerēt uz sabiedrības sacelšanos būtu naivi. "Krievija ir autoritāra valsts, un autoritārām valstīm ir daudz vieglāk karot nekā demokrātijām," viņš uzsvēra. Drošības struktūras strādā efektīvi, opozīcijas faktiski nav, un sabiedrības sāpju slieksnis ir augsts.

Profesors atzina neērtu faktu – Krievijas bruņotie spēki šobrīd ir lielāki nekā pirms 2022. gada. "Krievija ir spēcīgāka nekā pirms kara Ukrainā – bruņoto spēku izmērs ir lielāks," sacīja Andžāns. Vienlaikus Ukraina dronu tehnoloģijās esot ieguvusi būtisku pārsvaru.

Tomēr Krievija ir guvusi plašu kaujas pieredzi. "Labākais pārbaudījums ir kaujās, un šī pieredze diemžēl ir diezgan pamatīga," viņš piebilda.

Esam beigu sākumā, bet uz taisnīgu mieru necerēt

Andžāns uzskata, ka karš tuvojas noslēguma fāzei. "Mēs esam beigu sākumā," viņš teica, norādot uz pastiprinātām diplomātiskām aktivitātēm no ASV puses, tostarp ASV prezidenta Donalda Trampa kontaktiem ar Kremli.

"Taisnīgs miers šobrīd nav iespējams," atzina profesors. Reālistiskākais scenārijs esot frontes iesaldēšana tur, kur tā atrodas. "Iespējams tikai netaisnīgs miers," viņš sacīja.

Andžāns brīdina – pamiers nenozīmē drošību. Ja Krievijas bruņotajos spēkos būs starp vienu un pusotru miljonu karavīru, tie kaut kur tiks izmantoti.

Viņš minēja, ka Gruzija jau daļēji nonākusi Maskavas ietekmē bez tieša militāra spēka pielietošanas. "Krievijai intereses ir šeit pat tuvumā Eiropai, Gruzija jau daļēji ir zaudēta bez militāra spēka pielietošanas. Es domāju, ka cīņa par Moldovu nerimsies, arī to mēģinās Krievija iegūt savā kontrolē, tālāk arī Ukrainā turpināsies ietekmes nostiprināšana un iekšējo nesaskaņu vērpšana."

Maskavas intereses sniedzas tālāk par Ukrainu un Moldovu. Tās ietver Centrālāzijas valstis un ietekmes atjaunošanu Eiropā. "Krievija pakāpeniski diemžēl skatīsies atpakaļ," brīdināja Andžāns.

Viņš pieļauj, ka pēc pamiera, Rietumos skaļākas paliks tās balsis, kas teiks – attiecības ar Maskavu ir "jāpārstartē".