Ukrainas kara ceturtā gadadiena. Krievija ir sevi izsmēlusi
Otrdien, 24. februārī, aprit četri gadi, kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Amerikas telekanāla CNN žurnālists Metjū Čāns atskatās uz karā aizvadīto laiku, secinot – Krievija smagi kļūdījusies, pieņemot, ka Ukraina ir pārāk vāja un dezorganizēta, lai turētos pretim iebrukumam. Vēl vairāk – šie četri gadi ir pamatīgi iedragājuši Krievijas kā militāri neuzvaramas valsts reputāciju.
Kā atklājusi Karaliskā Apvienotā dienesta institūta domnīca (RUSI), tad Krievija, uzsākot "speciālo militāro operāciju, sagaidīja – tā spēs pārņemt kontroli pār Ukrainu desmit dienu laikā. Tomēr ir pagājušas vairāk nekā 1450 dienas, tāpēc sākotnēji nospraustais termiņš nu šķiet naivs un kļūdains, un tāds, kas raisījis sāpes, iznīcību un asinsizliešanu.
Karā ievainoti vai miruši vairāk nekā miljons krievu
Patiesās kara izmaksas Krievija rūpīgi slēpj, informācija tiek pakļauta arvien stingrākai kontrolei. Arī oficiālais karā cietušo skaits tiek rūpīgi slēpts sabiedrībai, lai gan vairāk avoti aplēsuši – zaudējumi ir satriecoši milzīgi.
Piemēram, ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) jaunākie pētījumi liecina, ka kopš pilnīgas iebrukuma sākuma ir gājuši bojā vai ievainoti gandrīz 1,2 miljoni krievu.
Šausminošais upuru skaits, un tajā nav iekļauts Ukrainas upuru skaits, kas tiek lēsts no 500 000 līdz 600 000 cilvēku. Tas ir lielākais upuru skaits kādā lielvarā, kopš Otrā pasaules kara. Pēdējo četru gadu laikā ir nonāvēti 325 000 krievi. Tas ir trīsreiz vairāk nekā kopējie ASV bruņoto spēku zaudējumi militāros konfliktos, kopš 1945. gada, ieskaitot kaujas Korejā, Vjetnamā, Afganistānā un Irākā.
Kijiva apņēmusies kāpināt krievu karavīru nonāvēšanas tempus
Karam sasniedzot piektgadi, asinsizliešana nav mitējusies, bet pieņemas spēkā. Ukrainas amatpersonas nupat publiskoja apgalvojumus, ka decembrī nonāvēti 35 000 krievu karavīru. Kijiva izvirzījusi par mērķi nonāvēt krievu karavīrus, pirms vēl rekrūši ir apmācīti un nosūtīti kaujā. "Daudzējādā ziņā šis karš ir pārvērties par neglītu skaitļu spēli," secina CNN žurnālists Čāns, kurš laiku pa laikam apmeklē Maskavu, lai gan to pametuši daudzi viņa draugi un kolēģi. Sajūta Krievijas galvaspilsētā esot tāda, ka karš Ukrainā atrodas kaut kur ļoti, ļoti tālu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Vismaz uz pirmā acu uzmetiena krāšņā Krievijas galvaspilsēta ar saviem veikaliem, kafejnīcām un satiksmes sastrēgumiem ir labi izolēta no frontes šausmām, izņemot gadījumus, kad tiek pārtverti Ukrainas bezpilota lidaparāti, par kuriem domā tikai retais maskavietis," ar novērojumiem dalās Čāns.
Visus šos četrus kara gadus Krievija ir turpinājusi naftas un gāzes eksportu, un to apliecina arī Starptautiskā Valūtas fonda dati – Krievija 2025. gadā kļuva par devīto lielāko ekonomiku pasaulē, apsteidzot Kanādu un Brazīliju. Tā ir par divām vietām augstāka pozīcija, ja salīdzina ar laiku, kad sākās iebrukums Ukrainā.
Pieaug prēmijas rekrūšiem un bojāgājušo piederīgajiem
Tomēr ir pazīmes, ka Krievijas ekonomikai klājas sliktāk. Viena no problēmām ir tāda – tiek piedāvātas aizvien lielākas prēmijas tiem karavīriem, kuri piekrīt dienēt armijā. Arvien pieaug arī izmaksu apmērs dienestā mirušo karavīru piederīgajiem. Militārās rekrutēšanas un militārās rūpniecības izvirzīšana prioritāšu priekšgalā izraisījusi darbaspēku trūkumu citās nozarēs. "Ekonomikai trūkst mašīnu operatoru un montāžas strādnieku. Mums ir jāatrod 800 000 strādnieku," tā vēstījusi Kremlim lojālais laikraksts "Nezavisimaja Gazeta".
Ievērojami kāpušas arī pārtikas produktu cenas, piemēram, gurķu cenas raisījušas plašu neapmierinātību krievu nācijā. Oficiālā statistika liecina, ka kopš decembra gurķu cena dubultojusies. Atsevišķos veikalos sadārdzinājums ir vēl lielāks. Iedzīvotāji ziņo ne vien par augstām tomātu un gurķu cenām, bet arī par restorānu slēgšanu, inflāciju, nodokļu palielināšanu.
Krievija izgāzusies – mērķis par NATO ierobežošanu nav sasniegts
NATO paplašināšanās ierobežošana tika izvirzīts kā viens no centrālajiem argumentiem, lai uzsāktu iebrukumu Ukrainā. Izvirzītā mērķa izgāšanos atspoguļo kaut vai fakts, ka uzreiz pēc kara sākuma NATO aliansei pievienojās Somija un Zviedrija. Somijas pievienošanās divkāršoja robežu starp Krieviju un NATO valstīm.
Kremļa ietekme mazinājusies arī uz starptautiskās politiskās kartes. 2024. gadā Kremlis bija spiests evakuēt un piešķirt patvērumu savam Sīrijas sabiedrotajam Bašaram al-Asadam, kad viņu gāza nemiernieku spēki. Sīrijā aizvien atrodas divas Krievijas militārās bāzes, bet jaunā Sīrijas vadība atkārtoti aicinājusi Kremlim izdot Asadu. Turklāt aizvadītajā vasarā Krievija bezspēcīgi noskatījās, kā ASV un Izraēlas kara lidmašīnas raidīja triecienus Irānai, kas ir vēl viena Krelmim svarīga partnervalsts Tuvajos Austrumos. Tāpat Kreivija nespēja aizsargāt sabiedrotās, Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro, kad to sagrāba gūstā ASV karaspēks.
CNN žurnālists Čāns secina, ka pēc četriem kara gadiem Ukraina piedzīvojusi ārkārtīgi smagus zaudējumus, bet Krievija ir sevi izsmēlusi, un tā ir arī zaudējusi ietekmi starptautiskajā arēnā.
