No "gaļas mašīnas" līdz droniem – kā četros gados mainījusies Krievijas kara taktika Ukrainā?

Kad 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, daudzi gaidīja ātru uzvaru. Tā vietā karš izvērties ilgstošs un asiņains – pēc RFE/RL apkopotā ekspertu vērtējuma kopējie kritušo un ievainoto skaitļi pārsniedz 1,2 miljonus.

Pielāgošanās, nevis reforma

Kārnegī fonda pētniece Dara Masikota norāda, ka Krievijas armija šobrīd vairāk pielāgojas situācijai frontē, nevis īsteno sistemātiskas pārmaiņas. "Viņi pielāgojas kaujas lauka apstākļiem, taču dziļākas un ilgtermiņa pārmaiņas stratēģijā un operacionālajā līmenī, visticamāk, notiks tikai pēc kara," viņa sacīja RFE/RL.

Līdzīgu vērtējumu sniedz arī Karaliskā Apvienoto dienestu institūta analītiķis Niks Reinoldss: "Tā nav ideālas nākotnes armijas veidošana. Tā ir konkrētu operatīvu problēmu risināšana, lai izveidotu pietiekami efektīvus spēkus pašreizējām vajadzībām."

Somijas Nacionālās aizsardzības universitātes pētnieks Juha Kukkola vērtē vēl skarbāk: "Šajā karā nav bijušas reformas Krievijas izpratnē – kara loģika to padara neiespējamu." Viņš piebilst, ka krievu armija vienlaikus "mācās no neveiksmēm, bet zaudē pieredzējušos karavīrus un tehniku".

No Gruzijas līdz Ukrainai

Pēc kara ar Gruziju toreizējais aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs sāka būtiskas pārmaiņas – tika samazināts armijas skaits, modernizēta apmācība, ieguldīts jaunā bruņojumā un sakaru sistēmās. Tomēr 2012. gadā viņu atlaida Krievijas diktators Vladimirs Putins, un turpmākās reformas apsīka.

Pēdējos gados pirms iebrukuma Ukrainā Krievija guva pieredzi arī Sīrijā, kur tika attīstīta koordinēta aviācijas un sauszemes spēku sadarbība.

Tomēr Ukrainā sākotnējie plāni izgāzās. Krievijas armija nespēja ieņemt Kijivu, bet Ukraina veica veiksmīgus pretuzbrukumus Hersonas un Harkivas apgabalos. Krievijas komandieri atgriezās pie padomju laika taktikas – masveida kājnieku uzbrukumiem, kas izpelnījās apzīmējumu "gaļas mašīna" milzīgo zaudējumu dēļ.

Reinoldss norāda: "Viņi ir zaudējuši lielāko daļu bruņutehnikas un vairs neizmanto to tādā apjomā kā iepriekš. Tiek veikti ierobežoti kājnieku uzbrukumi, pieņemot ļoti augstus zaudējumus."

Droni un elektroniskā karadarbība

Vienlaikus eksperti atzīmē arī jomas, kur Krievija ir progresējusi – artilērijas izmantošanā un elektroniskajā karadarbībā, tostarp dronu signālu traucēšanā.

Karš Ukrainā būtiski mainījis dronu lomu. Sākotnēji atpalikusi, Krievija iegādājās tūkstošiem bezpilota lidaparātu no Irānas un attīstīja arī savu ražošanu. Īpaši izcelts tiek "Rubikon" bezpilota tehnoloģiju centrs, kas apvieno tehnoloģiju izstrādi ar kaujas pieredzi.

"Kā modelis tas ļoti patīk Krievijas militārajai vadībai. Ar valsts resursiem tas no pētniecības vienības ir kļuvis par operatīvu struktūru," sacīja Masikota.

Kukkola uzskata, ka izšķirošais faktors šajā karā nav kvalitāte, bet kvantitāte: "Šāda tipa karā nav jābūt labākam par pretinieku – pietiek ar vairāk cilvēkresursiem, tehniku un laiku."

Tomēr viņš brīdina, ka milzīgie zaudējumi apgrūtina nākotnes spēku attīstību. "Armijas, kas izdzīvo karu, dažkārt kļūst stiprākas, bet citreiz pilnībā sabrūk nākamajā pārbaudījumā," viņš piebilda.