Šimpanze Lūsija no dzimšanas dzīvoja kā cilvēks – izmantoja apģērbu, galda piederumus un zīmju valodu
Dokumentālā filma "Šimpanze Lusiju" stāsta par šimpanzi, kura no bērnības audzinātā kā cilvēks, un sievieti, kas centās Lusijai dot brīvību, dzīvojot kopā ar viņu Āfrikas džungļos. Šimpanzes un pētnieces saikne demonstrē, kas vieno un nošķir cilvēkus no pērtiķiem.
20. gadsimta sešdesmitajos gados šimpanze Lusija tika audzināta kā cilvēks. Lusija jau no divu dienu vecuma piedalījās eksperimentā, ko veica Oklahomas Universitātes psihologi.
Lusijai tika iemācīts ēst ar galda piederumiem, ģērbties, pāršķirstīt žurnālus, sēdēt pie vakariņu galda. Šimpanze iemācījās arī 140 zīmes, lai spētu sarunāties. Ikreiz, kad pie viņas ieradās viesi, Lusija devās uz virtuvi un gatavoja tēju, ko piedāvāja ciemiņiem.
Pēc 11 gadu sasniegšanas Lusija bija fiziski pārāk spēcīga, lai dzīvotu kopā ar cilvēkiem, tāpēc tika pieņemts lēmums – panākt pretējo, doties uz Āfriku un iemācīt Lusijai atkal būt par šimpanzi.
Jauna studente Dženisa Kārtere bija sadraudzējusies ar Lusiju un devās kopā ar viņu uz Gambiju. 1977. gadā šimpanze ar psiholoģi ieradās džungļos.
Dženisai kopā ar Lusija bija jāpaliek pāris nedēļas, lai šimpanze iejustos, bet Lusijai bija problēmas ar savvaļas dzīvi. Tā Kārtere palika pie Lusijas nākamos sešus gadus.
Režisors Alekss Pārkinsons veido filmu par Dženisas un Lusijas draudzību, emocionālo saikni, izdzīvošanu par spīti visām grūtībām. Filma koncentrējas uz emocionālo saikni, parādot, ka šimpanzes patiesi ir līdzīgākas cilvēkiem, nekā mēs ikdienā atzīstam.
"Šimpanze Lusija" iekļauti arhīva materiāli un fotogrāfijas no Lusijas "cilvēciskās" bērnības un dzīves Gambijā.
Gadiem ilgi Lusija nespēja saprasties ar citām šimpanzēm, viņa izrādīja depresijas pazīmes, nereti atteicās ēst un ar zīmēm stāstīja par iekšējām sāpēm. Lusija neizrādīja seksuālu interesi par citām šimpanzēm, simpātijas tika izrādītas tikai cilvēkiem, tāpēc dzīves laikā Lusijai nebija bērnu.
Gadu pēc Lusijas iejušanās džungļu vidē, Kārtere devās satikt Lusiju un šimpanze viņu no sirds apskāva, vēlāk dodoties prom ar citām šimpanzēm. Vēl pēc gada pētniece atrada Lusijas skeletu bez galvas, rokām un ādas, vēlāk secinot, ka Lusiju pie nāves noveda uzticēšanās cilvēkiem. Lusija mira 1987. gadā 23 gadu vecumā.
Vairāk par Lusiju un viņas dzīvi cilvēku vidē, kā arī džungļos uzzini filmā "Šimpanze Lusija".
Skaties šo un citus šovus un seriālus Go3 televīzijā!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
