Šovu zvaigzne Gunita izmisumā – pret viņas gribu "TikTok" publicē MI "feikus"

"Esmu izmisumā un nezinu, ko darīt," "tv3.lv" redakcijā nedēļas sākumā vērsās rīdziniece Gunita Bižāne, kura atpazīstamību guvusi, piedaloties vairākos pašmāju televīzijas šovos. Zināma popularitāte Gunitai ir arī platformā "TikTok", kur viņai seko vairāk nekā 11 tūkstoši interesentu.

Jau pērn Gunita "tv3.lv" sūrojās par naida vilni, kas pār viņu veļas sociālajos medijos. Taču tagad situācija, kā pati saka, izgājusi ārpus rāmjiem. Viņas dzīvi gandē Ventis Vītols, kuru televīzijas skatītāji iepazina, kad viņš kopā ar Magoni Liedeskalnu (tolaik Burku) startēja šovā "Saimnieks meklē sievu".

"Tagad cilvēki man prasa, vai esmu precējusies ar Venti," stāsta Gunita. Nu viņai nākas skaidroties par to, kas nav patiesība, taču viltus kāzu foto, ko vīrietis publicējis savā "TikTok" profilā, esot mazāk sāpīgā šī stāsta daļa.

Kā "tv3.lv" stāsta Gunita, ar Venti komunikācija virtuālajā vidē sākusies pirms vairāk nekā mēneša pēc tad, kad viņa nejauši piesekoja viņam tiktokā. Dzīvē nekad nav tikušies, lai gan saņēmusi piedāvājumu viņu apciemot. Neitrāli sarakstījušies, līdz nolēma veidot kopīgus "laivus", kur "papļāpājām, pasmējāmies, arī strīdējāmies". "Es nezinu, kas, bet laikam viņam kaut kas manī iepatikās," spriež Gunita.

Savu iespējamo patikšanu pret Gunitu Ventis gan izpauž savādā veidā – savā "TikTok" kontā publicē ar mākslīgo intelektu (MI) ģenerētas gan romantiskas kopbildes, gan citas fotogrāfijas, kas Gunitai noteikti neglaimo. Piemēram, kādā bildē viņa attēlota "it kā būtu pārēdusies pelmeņus". Gunita uzsver, ka visas viņas fotogrāfijas Venta profilā publicētas bez viņas piekrišanas.

"Viņš par mani ņirgājas, vienkārši prasti pazemo. Es viņu lūdzu izņemt šīs bildes, bet viņš arī manu vēstuli publicēja. Cik var?" izmisumā ir Gunita.

"Viņš mani pastāvīgi šantažē. Draud publicēt arī pornogrāfiska rakstura video, ko esot kaut kur dabūjis." Vai tāds video dzīvē eksistē? Gunita atbild apstiprinoši.

Iemeslu, kādēļ Ventis tā "uzēdies", viņa precīzi nezinot. "Viņš redz, ka viņam ir mazāk sekotāju nekā man, un viņam pietrūkst uzmanības," spriež Gunita. "Sākumā "pačivināju", bet tagad esmu "ieberzusies" un netieku no viņa vaļā, un citi par mani rēc," rezumē Gunita un piebilst: "Bez visa šī man šobrīd neiet viegli, dzīvē daudz problēmu. Esmu depresijā."

Ko darīt?

Pazemošana, draudi, šantāža sociālajos medijos nav retums. Tomēr nav arī tā, ka katrs, kurš iedomājas, ka var rīkoties, kā vēlas, un viņam to nekas nebūs, "tv3.lv" saka Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Ir jāpieņem, ka jebkurš saturs, ko cilvēks publicē sociālajos medijos, ir publisks un ar to arī citi rīkojas kā ar publisku saturu, kam persona devusi piekrišanu, reģistrējoties sociālajā medijā. "Ja paši sociālajos tīklos izvietojam saturu un tas ir publisks, par privātumu varam aizmirst," saka Maija Katkovska.

Šajā gadījumā gan ir pie kā pieķerties, un, pamatojoties uz Civillikuma 1635. pantu, var vērsties tiesā ar pierādījumiem un prasību pret aizskārēju. "Ja ir vēlme cīnīties, zināms resurss, ko ieguldīt, var vērties tiesā par cieņas un goda aizskaršanu, izmantojot sociālo mediju saturu, ņirgājoties, publiski pazemojot. Ar visiem pierādījumiem ir jāiet uz tiesu ar prasību pret konkrēto cilvēku. Un tiesa lems, bet tas ir laikietilpīgs process," saka Maija Katkovska.

Te gan jāņem vērā, ka jāpierāda arī morālais kaitējums, par ko vairāk varētu pakonsultēt civillietu jurists.

Pieaugušā emocionāla pazemošana nav kriminālpārkāpums, tādēļ vēršanās policijā diez vai ko risinās, norāda Maija Katkovska. Cita lieta, ja tiek izteikti draudi, šantažēšana, kā tas noticis Gunitas gadījumā.

Gadījumā, ja citas personas rīcībā nonākusi, piemēram, informācija par dzīvesvietu, ko cilvēks pats nav sniedzis, viņš var vērsties Datu valsts inspekcijā. "Arī fotogrāfijas skaitās personas dati, iespējams, ka Datu valsts inspekcija var ko darīt. Arī Datu valsts inspekcijai ir tiesības uzsākt administratīvās lietas."

Konsultāciju tālrunis Datu valsts inspekcijā: dvi.gov.lv/lv/konsultacijas
Iesniegumu paraugi, no kuriem jāaizpilda "Sūdzība par personas datu apstrādi": dvi.gov.lv/lv/iesniegumu-paraugi

Savukārt saistībā ar draudiem par pornogrāfiska satura izplatīšanu bez personas piekrišanas drīzumā likumdošanā gaidāmas izmaiņas. Kā stāsta Maija Katkovska, pagājušajā nedēļā Saeimā otrajā lasījumā apstiprināts, ka par šādu rīcību iestāsies kriminālatbildība. "Pagaidām tas vēl nav iestrādāts likumā, bet drīzumā tas mainīsies."

"Tas, ko noteikti vajag darīt, ir vairākkārt ziņot sociālo mediju administratoriem nevis par kontu, bet par konkrētām satura vienībām.

Pirmā caurskatīšana notiks ar mākslīgā intelekta programmām, kas ne vienmēr ir precīzi vai saprot kontekstu. Ja pārkāpumu nesaskata, ir jāziņo vēl, kamēr tas sasniedz īstu cilvēku," norāda Drošāka interneta centra vadītāja.

"Ir jāapņemas cīnīties. Diemžēl vienkārši tas nav," rezumē Maija Katkovska.

Arī virtuālās vides krāpnieku mednieks Elviss Strazdiņš "tv3.lv" atzīst, ka jautājums risināms, pamatojoties uz Civillikumu par cieņas un goda aizskaršanu.

Kā daudzi domā, vajadzētu uzlauzt nelabvēļa kontu, lai konkrētās satura vienības dzēstu, tad viņš vērš uzmanību, ka tas ir pretlikumīgi, pat ja veiktas nelegālas darbības. "Tallinas manuālis nosaka, ka pret kibernoziegumiem nedrīkst vērties ar kibernoziegumiem," skaidro Elviss Strazdiņš.

Brīdī, kad izskan draudi, pareizākā rīcība būtu pārtraukt komunikāciju un vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. "Ja cilvēkam draud, viņš reaģē, ir satraukts, draudi bieži vien tiek realizēti, tādēļ prātīgākais būtu ignorēt un vērsties policijā. Dažreiz kāds joka pēc publicē bildi, tajā redzamais cilvēks lūdz, lai dzēš, jo tas nav forši, [vaininieks] iznāk uz kontaktu, bildi dzēš, viss kārtībā. Šeit ir cits mērķis.

Mērķis ir šantažēt, un ar tādiem momentā jāpārtrauc komunikācija," saka Elviss Strazdiņš.

Viņš rekomendē arī savos sociālajos tīklos par to nestāstīt, jo var sekot tā saucamais Streizandes efekts jeb parādība, kad mēģinājums noslēpt, dzēst vai aizliegt kādu informāciju patiesībā izraisa pretēju efektu – tā kļūst vēl plašāk izplatīta un piesaista daudz lielāku sabiedrības uzmanību. [Nosaukums radies pēc incidenta ar amerikāņu dziedātāju un aktrisi Barbru Streizandu 2003. gadā. Viņa iesūdzēja tiesā fotogrāfu, lai panāktu, ka no publiskas datubāzes tiek izņemta viņas mājas fotogrāfija Kalifornijas piekrastē. Pirms prasības attēlu bija apskatījuši tikai daži cilvēki, taču pēc tiesvedības uzsākšanas par to plaši ziņoja mediji, un fotogrāfija kļuva ļoti populāra.]

Šādos gadījumos būtiski ir saglabāt visus pierādījumus, kas ir video, foto, sarakstēs. "Pirmais, ko cilvēki izdara, ir personas nobloķēšana vai pat izdzēšanās no platformas. Vēl visādas muļķības sastrādā, bet cēloni tas nekādā veidā neaptur. Jebkurā šādā kibernoziegumā neko nedrīkst dzēst, visi pierādījumi jāsaglabā," tā Elviss Strazdiņš.