Ostas pārvaldnieks norādīja, ka potenciālo naftas produktu piesārņojumu akvatorijā un pludmales daļā ir pārbaudījuši ūdenslīdēji un notiek sadarbība ar atbildīgajiem dienestiem. Ir pārbaudīts arī kuģa korpuss un nav konstatēta naftas produktu noplūde vai tās potenciālais avots.
Akulovs ir informēts par aculiecinieku publicētajām fotogrāfijām un aerofoto, kurās atspoguļots naftas piesārņojums, taču pauda neizpratni, kā tie radās, jo patlaban piesārņojuma neesot.
Ostas pārvaldnieks pauda, ka uz kuģa atrodas tikai tam nepieciešamā degviela un tas nepārvadā papildu naftas produktu kravu.
Iepriekš vēstīts, ka 3. martā Saulkrastu novadā, Skultes ostas akvatorijā, Rīgas jūras līcī strauji mainoties vēja virzienam, dreifējoša ledus masa nostūmusi no kanāla ostā strādājošo loču kuģi, kā rezultātā tas uzstumts uz sēkļa un ledus masa to ievērojami sasvērusi.
Pēc situācijas izvērtēšanas drošības apsvērumu dēļ tika nolemts evakuēt uz kuģa esošo piecu cilvēku apkalpi. Tas tika izdarīts ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) helikopteru.
Kā informēja NBS Gaisa spēki, pieprasījums sniegt palīdzību bija saņemts no Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC). Kuģis atradās pie Skultes ostas, kur zem kuģa bija izveidojies liels ledus sablīvējums, un tas bija ievērojami sasvēries, radot risku uz tā esošajiem cilvēkiem.
Sarežģīto laikapstākļu un ledus dēļ glābšanas dienesti nevarēja piekļūt kuģim ne ar kājām, ne laivām, tāpēc glābšanas operācijas veikšanai piesaistīts Gaisa spēku helikopters.
Operācijas laikā visas piecas personas izglābtas.
Evakuētās personas tika nogādātas Zvejniekciema stadionā, kur tās sagaidīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, lai novērtētu viņu veselības stāvokli.
Skultes osta ir ceturtā lielākā osta Latvijā. Jau ziņots, ka no mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums pērn bija Skultes ostā – 1,017 miljoni tonnu, kas ir par 28% mazāk nekā 2024. gadā.
