Donbasa frontē krievu okupanti gatavo jaunu ofensīvu, lai sagrābtu visu reģionu

Krievijas armijas galvenais mērķis šajā pavasara-vasaras ofensīvā paliek nemainīgs – ieņemt visu Doneckas apgabalu. Tas Maskavai ir būtiski gan militārā, gan politiskā ziņā, jo tieši šis reģions, kur joprojām Ukrainas kontrolētajās pilsētās dzīvo ap 200 000 iedzīvotāju, ir galvenais un neatrisinātais jautājums tā sauktajās miera sarunās.

Uz Donbasa atdošanu okupantam uz Kijivu spdiedienu izdara arī Vašingtona, taču Ukrainas prezidents skaidri pateicis, ka Donbasu nedāvinās. Donbasa frontē diemžēl krievu armijai šobrīd ir iniciatīva visā kauju saskarsmes līnijā. Vienlaikus gan strauju izrāvienu okupantu karaspēkam šeit nav.

Runājot par gaidāmo pavasara ofensīvu, ko krievu karaspēks varētu sākt jau tuvākajā laikā – sižeta kartē var redzēt virzienus, no kuriem vienlaikus Maskava gatavo uzbrukumus. Limanas virziens, no kurienes krievu karapēks centīsies bloķēt Ukrainas Bruņoto spēku loģistiku Kramatorskas aglomerācijā.

Otrs virziens ir uz Slovjanskas pilsētu, trešais ir Kostjantinivkas pilsēta – šeit krievu karaspēks jau no decembra sākuma ir pievilcis papildu rezerves, atsevišķos pilsētas rajonos jau notiek ielu kaujas, taču, zaudējot milzu dzīvo spēku, okupantiem neizdodas ielauzties pilsētas dziļumā.

Un noslēdzošais ir Dobropiļas virziens – šie četri frontes flangi ir stratēģiski nozīmīgi, lai aplenktu Ukrainas Bruņoto spēku vienības un izrautos līdz Doneckas apgabala administratīvajām robežām. Tātad Ukrainas ģenerālštāba ziņojumā teikts, ka Ukraina gatavojas, ka tieši šeit notiks vissmagākās kaujas, jo Krievija uzbrukumam sāk uzkrāt lielākos resursus.

To, ka frontē ir jūtama ienaidnieka aktivitāte – TV3 Ziņām Doneckas apgabalā apstiprina brigādes dažādos frontes flangos, taču vienlaikus pesimismu šeit nejūt, jo ukraiņiem izdodas noturēt pozīcijas un šos nepārtrauktos uzbrukums atvairīt.

Vienlaikus gan uz vietas var just, ka krievu karaspēks saniedz panākumus frontes līnijā: pamazām Donbasa lielās pilsētas – Slovjansku un Kramatorsku – slauka no zemes virsas, šajā nedēļā vien uz šīm pilsētām raidītas 48 aviācijas bumbas, nogalinot sešus, bet ievainojot vairāk nekā 40 civiliedzīvotāju.

Jau vairākas nedēļas būtība apstājies miera sarunu process, Ukrainas prezidents arī atzinis, ka partneriem, jo īpaši ASV, šobrīd prioritāte ir karš Tuvajos austrumos. Vienlaikus atkal no Baltā nama skan pārmetumi Ukrainas prezidenta virzienā.

Pēdējā infromācija, kas izskanējusi no Ukrainas prezidenta sarunu sakarā ir, ka nu jau divas reizes atliktās trīspusējās sarunas starp ASV, Krieviju un Ukrainu varētu beidzot notikt nākamajā nedēļā, taču nav zināmi ne datumi, ne vieta, kur tās varētu notikt. ASV šobrīd notiekošais Ukrainā absolūti nav ne pirmajā, ne otrajā vietā dienaskārtībā.

Baltā nama saimnieks pagājušajā nedēļā atkal pauda neapmierinātību ar prezidentu Volodimirsu Zelenski, sakot, ka viņam esot lielāka pārliecība par Vladimira Putina vēlmi vienoties par pamieru nekā par Zelenska vēlmi.

Ukrainas prezidents vakar intervijā izdevumam "Politico" pauda, ka Ukraina atbalsta un vienmēr ir atbalstījusi sarunas un ASV prezidenta Donalda Trampa ietekme tajās ir galvenā. Vienlaikus viņš norādīja, ka Amerikas Savienotajām Valstīm spiediens jāizdara uz Krieviju nevis uz Ukrainu.

Ukrainas prezidents arī pagājušajā nedēļā – ierodoties Donbasā, ierakstot video uzrunu Družkivkā, kas atrodas vien nepilnu 10 kilometrus no frontes līnijām, raidīja arī signālu ASV, ka Maskava pārspīlē savus panākumus frontē un Ukraina turpina, pat samazinoties amerikāņu palīdzībai, cīnīties par savām pilsētām.

Pastāv gan lielas bažas par Ukrainas iespējām turpmāk atvairīt krievu masveida uzbrukumus Ukrainas pilsētām, jo situācija TuvajosAaustrumos apdraud Ukrainas spējas aizsargāties pret Krievijas raķešu uzbrukumiem, jo ASV un tās sabiedrotie tērē daudz pretgaisa aizsardzības resursu.

ASV amatpersonas vakar Floridā tikušās ar Krievijas delegāciju, ko vadīja Krievijas diktatora Vladimira Putina sūtnis Kirils Dmitrijevs. Detaļas, par ko tur runāts, netiek atklātas.