"Tas ir galvenais kājnieku atbalsts." TV3 frontē aplūko pirmās ukraiņu ražotās velkamās artilērijas sistēmas

Ukraiņu ražojuma 155mm kalibra lādiņu artilērijas sistēmas atbilst NATO standartiem.

Dienās, kad ekipāžas ir izvestas no pozīcijām, vīri neatpūšas – salīdzinoši drošā vietā. Cik nu droši var būt apmēram 25 kilometru attālumā no okupantu pozīcijām, mežā – tur Ukrainas artilēristi metina improvizētus metāla režģus.

Pirms izbraukt uz uguns līniju, šī tehnika no sākuma ir kārtīgi jāsagatavo, un šeit vīri virs šīs artilērijas sistēmas veido šos metāla karkasus, kas būtībā glābj dzīvības no krievu okupantu FPV droniem.

Šī ir ekskluzīva iespēja vispār ieraudzīt šo ukraiņu bruņojumu. Jau trīs gadus ukraiņi paši ražoja pašgājējartilērijas sistēmas, taču velkamās haubices Bohdanas frontē parādījušās pirms nepilna mēneša.

"Artilērija ir galvenais kājnieku atbalsts, ar uguni atbalstam savējos "nullē" un šeit tagad, tikko saņēmām jaunu tehniku un veidojam karkasus, kas savukārt glābj mūs, pasargā no ienaidnieka FPV droniem. FPV dronu ir ļoti daudz, uz vienu pozīciju viņi var palaist pat 20 un vairāk šo dronu," norāda Ukrainas Bruņoto spēku artilēristu brigādes karavīrs Bohdans.

Iepriekš šie vīri strādāja uz poļu ražojuma pašgājējhaubici – sauktu par "Krabi". Tagad vīri lepojas, ka saņēmuši jau savas – ukraiņu – ražotās artilērijas sistēmas.

"Redzēsim, kā viņa sevi parādīs kaujas laukā, nupat šīs saņēmām. Bet ir prieks, ka tās ir mūsu pašu, ukraiņu," pauž Ukrainas Bruņoto spēku artilēristu brigādes karavīrs Ihors. "Sākam mēs ar augšu, šeit būs sāni, šeit viss būs nosegts ar šādu režģi. Protams, ka pozīcijās tehnika nestāv šādi, tā ir speciāli ierakumi, koka karkasi."

Ihors frontē ir no 2014. gada. Viņš saka – karš ir kardināli mainījies un mainās katru dienu, līdz ar to arī vīriem ir jāspēj tam pielāgoties.

"Šie galvenokārt ir pret droniem. Es vēl šeit augšpusē virs režģa stiprināšu klāt zvejas tīklu, kad drons saskaras ar auduma tīklu, tas maina trajektoriju. Pat ja tas izies cauri metāla režģim, tehnikai būs mazāki bojājumi nekā tad, ja virsū nav nekā. Un, protams, aizsardzība arī cilvēkiem, ekipāžai – pats par sevi saprotams. Katra tehnika ir pilnībā ierakta zemē – būtībā, lai var pacelt tikai stobru un papildus šiem režģiem ir arī šīs inženierbūves apkārt artilērijas sistēmai. Kā rāda prakse – tikai šāda trīskārša aizsardzība strādā," skaidro Ihors.

Šāda veida karkass virs tehnikas jāuzbūvē dienas laikā, jo, piemēram, konkrēti viņiem jau nedēļas izskaņā jādodas uz pozīcijām veikt kaujas uzdevumus.

Ihors turpina: "Karš mainās. 2014. gadā jau bija "interesanti". Tagad ir vēl "interesantāk". Šādi mēs cenšamies pasargāt gan ekipāžu, gan pašu tehniku, lai tā spētu pēc iespējas ilgāk un vairāk iznīcināt okupantu, kas ir atnācis uz mūsu zemi. Tā kā es esmu vecāks par puišiem, ar vairāk pieredzi, es palīdzu puišiem veidot šos karkasus, metināt. Saņēmu materiālu, parādīju, kā to dara, puiši skatās, mācās un kopā visi roku rokā darām visu mūsu uzvarai."

Arī frontē tuvojas pavasaris un sniegotās, lietainās dienas nomaina skaidras un saulainas debesis. Šodienas karā par šādām dienām neviens nepriecājas, jo tas nozīmē, ka ienaidnieka iznīcinātājdronu ir vairāk nekā putnu debesīs. Līdz ar to viss, kas pārvietojas, ir okupantu karaspēkam kā uz delnas.

Neskatoties uz to, darbs ir jāveic. Krievu okupantu armija gatavojas pavasara ofensīvai un arī šī ekipāža ir apņēmības pilna šos uzbrukumus atvairīt un savu Ukrainas zemi nosargāt.