Latvija vienīgā Eiropā, kur par dzīvībai svarīgām tehnoloģijām cilvēkiem jāmaksā pašiem
Diemžēl situācija Latvijā ir tāda, ka cilvēki, kuriem ir pāri 18 gadiem un ir 1. tipa cukura diabēts joprojām paši maksā par tehnoloģijām, kas daudzviet Eiropā jau ir valsts apmaksāta ārstēšanas daļa. Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kur pieaugušajiem netiek kompensēti glikozes sensori, bet insulīna sūkņu apmaksa beidzas, pacientiem sasniedzot 24 gadu vecumu. Ceturtdien pie Saeimas plānots pacientu pikets, pieprasot valsts atbalstu mūsdienīgai diabēta ārstēšanai.
Pacientu ikdiena ir nepārtraukta balansēšana starp veselību un risku. Kā skaidro 1. tipa cukura diabēta paciente Jeļena Butikova, katra diena sākas ar rūpīgu glikozes līmeņa kontroli un lēmumu pieņemšanu: "Katru soli man vajadzētu papildināt ar… iedurt pirkstā, nolasīt rezultātu, rīkoties."
Mūsdienu tehnoloģijas – sensori un insulīna sūkņi – šo procesu būtiski atvieglo, ļaujot reāllaikā sekot līdzi glikozes izmaiņām. Bez tiem pacienti bieži spiesti paļauties uz sajūtām, kas var būt maldinošas un pat bīstamas: "Ja tu jūties jocīgi, tas var nozīmēt gan augstu, gan zemu glikozes līmeni."
Tomēr šīs tehnoloģijas ir dārgas. Viena sensora izmaksas var sasniegt ap 100 eiro mēnesī, bet kopējie izdevumi – pat 200 līdz 250 eiro un vairāk.
Kā uzsver Diabēta asociācijas vadītāja Gunta Freimane, valsts pilnībā kompensē tikai insulīnu, bet pārējie izdevumi gulstas uz pacientu pleciem: "Būtībā to visu izšķirs tas, vai cilvēkam ir 100 vai 200 eiro mēnesī." Turklāt izmaksas pieaug, attīstoties komplikācijām vai parādoties citām veselības problēmām.
Nepietiekama diabēta kontrole var novest pie smagām komplikācijām – nieru mazspējas, redzes zuduma vai amputācijām. Tāpēc pacienti plāno piketu pie Saeimas, pieprasot valsts atbalstu mūsdienīgai ārstēšanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
