Karš Tuvajos Austrumos sit arī pa tehnoloģiju nozari: cik drīz tas skars patērētājus?

Tehnoloģiju uzņēmumi jau šobrīd redz riskus, kas saistīti ar globālo piegādes ķēžu nestabilitāti.

"Mēs saredzam problēmas, protams, un mūs ietekmēs šī piegādes ķēžu stiprība un arī tā gala cena, jo viņa dienas beigās parādās mūsu jaunajās tehnoloģiju iekārtās," skaidro Tatarčuks.

Viņš uzsver, ka šīs izmaksas tieši ietekmē arī modernās tehnoloģijas, tostarp serverus ar jaudīgiem grafiskajiem procesoriem, kas tiek izmantoti klientu pakalpojumu nodrošināšanai.

Nozare gan jau ir piedzīvojusi līdzīgu situāciju Covid-19 pandēmijas laikā, kad piegādes būtiski kavējās. "Pat ja tev bija nauda un tu biji izvietojis pasūtījumu, tu nevarēji saņemt iekārtas, jo tās brauca apkārt Āfrikai ar kuģi, un tas pagarināja piegādes laiku par 2–3 mēnešiem," atgādina Tatarčuks.

Šobrīd uzņēmumi cenšas rīkoties proaktīvi: veic pasūtījumus savlaicīgi, izvērtē dārgākas, bet ātrākas piegādes (piemēram, ar lidmašīnām), uztur lielākas iekārtu rezerves. "Mēs ne tikai satraucamies, bet esam sākuši rīkoties," viņš piebilst.

Pieaugošais pieprasījums pēc jaudīgām tehnoloģijām rada arī cenu kāpumu. "Ir saprātīgi investēt ātrāk un slēgt darījumus, jo tas samazina cenu," saka Tatarčuks, piebilstot, ka cenas aug līdz ar pieprasījumu.

Vienlaikus tirgū var parādīties jauni ražotāji, kas palīdzētu stabilizēt situāciju, taču šobrīd notiek nepārtraukta "cīņa ar laiku un pareizās tehnoloģijas izvēli".

Enerģija – nākamais lielais risks

Lai gan sākotnēji konflikta ietekme šķiet netieša, būtiskākais risks ilgtermiņā ir enerģijas cenas. Datu centri un tehnoloģiju infrastruktūra patērē lielu enerģijas apjomu, tāpēc cenu svārstības var būt kritiskas.

"Ja mēs gribam būt tehnoloģiski attīstīta valsts, mums vajadzēs mākslīgā intelekta datu apstrādes infrastruktūru, un enerģijas cena ir atsevišķs jautājums, kuru īpaši svarīgi risināt," uzsver Tatarčuks.

Viņš arī norāda, ka stabilas un prognozējamas enerģijas cenas var veicināt investīciju pieaugumu Latvijā.

Lai gan uzņēmumi cenšas amortizēt izmaksu kāpumu, ietekme uz klientiem ir neizbēgama. "Arī privātajiem klientiem pakalpojumu nodrošināšanā tiek izmantotas tehnoloģiskās iekārtas, un tā ietekme tur arī ieradīsies," saka Tatarčuks.

Tomēr šobrīd vēl ir pāragri prognozēt konkrētus cenu pieaugumus. "Mēs veicam preventīvās darbības, lai šī ietekme uz pakalpojumu cenu būtu pēc iespējas mazāka," viņš skaidro.

Galvenais izaicinājums uzņēmumiem šobrīd ir nevis pats konflikts, bet tā neprognozējamība. "Neviens īsti nespēj pateikt, kas notiks tālāk – vai tas būs konflikts uz divām nedēļām, diviem mēnešiem vai diviem gadiem," norāda Tatarčuks.

Un tieši šī nenoteiktība liek uzņēmumiem rīkoties ātrāk nekā jebkad agrāk.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!