"Samazini PVN vai akcīzi. Kādā sakarā jālaiž vaļā rezerves?" Ekonomists par degvielas krīzi
Stratēģiskās degvielas rezerves nav instruments cenu svārstību mazināšanai. Tās paredzētas krīzes situācijām, kad reāli apdraudēta piegāde, nevis brīžiem, kad tirgū vienkārši svārstās cenas, tā "tv3.lv" podkāstā "Piķis un ģēvelis!" pauž ekonomists Guntars Vītols.
Ekonomists skaidro, ka ideja laist tirgū naftas rezerves dažkārt tiek izmantota kā politisks signāls sabiedrībai. Starptautiskā līmenī šāds instruments tiek izmantots koordinēti – piemēram, kad vairākas valstis vienlaikus paziņo par rezervju izmantošanu. Tomēr tas nav risinājums ikdienas cenu svārstībām.
"Eiropas Savienībā valstīm ir jāuztur aptuveni trīs mēnešu degvielas patēriņa rezerve, kas paredzēta gadījumiem, kad piegādes patiešām aptrūkst," skaidro Vītols. Viņaprāt, rezervju izlaišana tirgū cenu kāpuma dēļ vairāk ir politisks žests, kas tikai uz īsu brīdi "nopērk laiku".
"Ja tirgū vienkārši staigā cenas un nekas traģisks nav noticis, kāpēc tas būtu jāuzskata par force majeure situāciju?" retoriski jautā Vītols.
Viņš arī norāda, ka degvielas cenu pieaugumā nozīmīgu daļu veido nodokļi. Pēc viņa teiktā, gandrīz puse no degvielas cenas ir dažādi nodokļi, turklāt Latvijā patērētāji katrā litrā jau maksā aptuveni 10 centus rezervju uzturēšanai. "Ja grib īslaicīgi mazināt cenu spiedienu, varētu apsvērt šī maksājuma samazināšanu vai nodokļu korekciju," viņš saka.
Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
