Degvielas tirgotāji "uzvārās" uz Tuvo Austrumu kara rēķina? Valdība apsver virspeļņas nodokli
Degvielas tirdzniecība varētu būt šobrīd populārākā tautsaimniecības nozare Latvijā. Par to spriež individuālās sarunās, par to spriež sabiedriski, par to spriež politiski. Cik pamatotas ir tās cenu svārstības, ko redzam uz tablo uzpildes stacijām, cik cieši tās tiešām sasaistās ar norisēm starptautiskajos tirgos, cik ļoti tās iesitīs pa maciņu katram mums personīgi un cik ļoti kopumā ekonomikai?
Karš Tuvajos Austrumos turpinās, galu tam vēl neredz, atsevišķu tirgotāju tankštellēs dīzeļdegvielas cena jau pārsniedz 1,9 eiro litrā. Ekonomikas ministrijā šorīt bija aicināti nozares komersanti, lai pārrunātu cenošanas politiku, degvielas sadārdzinājuma ietekmi uz tautsaimniecību un to, ko varētu darīt tirgus stabilizēšanai.
Fiziski ar resursa pieejamību un apgādi viss joprojām kārtībā, vienlaikus valsts gatava likt lietā savas stratēģiskās rezerves. Pastāvot gan jautājumi par pašreizējo konkurences situāciju tirgū. Ministrija secinājusi, ka atsevišķos gadījumos cenu dinamika pie dažādiem tirgotājiem sakrītot līdz pat vairākiem cipariem aiz komata.
"Arī Konkurences padomei šī joma, tāpat kā vienmēr, ir aktuāla, jo tā ir nozīmīga tautsaimniecība, bet es šobrīd atturēšos kaut ko komentēt par iestādes plāniem vai aktivitātēm."
Sanāksmē ministrijas pārstāvji neesot guvuši pārliecību, ka viss būtu kārtībā ar cenu dinamiku. Tiek pat piesaukta virspeļņas nodokļa ieviešana nozarē, līdzīgi, tas pirms dažiem gadiem darīts banku sektorā.
"Ja viss ir tā, kā ir, ka visi godprātīgi konkurē un neviens neko uz šo nenopelna, tad nebūs nekādas virspeļņas, bet, ja tas tā būs, tad tā skaidri parādīsies bilancēs, un valsts attiecīgi no tā, kas ir virs, iekasēs."
Paši tirgotāji gan atkārtoti uzsver, ka, vērtējot cenas stacijās, jāraugās nevis uz notiekošo naftas tirgū, bet degvielas biržā, kur kāpums bijis vēl lielāks. Viss sadārdzinājums nemaz neesot pārnests uz patērētājiem.
"Pieaugums ir atbilstošs situācijai. Jā, degvielas tirgotājiem ir kādi krājumi, jā, degvielas tirgotāji varbūt atdod kaut kādu daļu no savas peļņas šajā mirklī, bet noteikti ne par kādu virspeļņu šobrīd mēs nevaram runāt."
Nekādi termiņi iespējamam jaunam virspeļņas regulējumam gan netika sniegti.
Finanšu ministrijā pagaidām vēl nesaka ne "jā", ne "nē" potenciālam jaunam virspeļņas nodoklim vai kādam citam risinājumam.
Starp vēl valdībai pieejamajiem rīkiem minēta, piemēram, akcīzes nodokļa likmes mazināšana degvielai.
"Teiksim tā, atvērt budžetu vai atvērt kādu nodokļa likumu šobrīd, tādā pirmsvēlēšanu periodā, būtu, man liekas, ļoti liels izaicinājums. Tas varbūt nebūtu tas vieglākais risinājums un vienkāršākais, bet katrā ziņā skatīsimies, kā mēs varam ierobežot cenu pieaugumu. Šinī brīdī tātad nu tas, kas tiek apsvērts, ir tātad rezervju, teiksim, valdības rezervju sistēmas iedarbināšana. Protams, tur ir jāskatās, vai tas ir pietiekams risinājums un ko mēs darīsim ilgtermiņā."
Tirgus nomierināšanai Ekonomikas ministrija plāno, ka Latvija varētu tirgū laist līdz 40 000 tonnu naftas produktu rezervju. Tas gan ir neliels apjoms – 10 līdz 14 dienām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
