Gatavo karam: kā Krievija nolaupa ukraiņu bērnus un pāraudzina par saviem patriotiem
Krievijas īstenotā ukraiņu bērnu deportācija nav tikai kara blakusparādība, bet mērķtiecīga stratēģija ar ilgtermiņa sekām – tostarp jaunu karavīru sagatavošanu nākotnei. Cilvēktiesību eksperti brīdina, ka šī prakse ne tikai grauj Ukrainas nākotni, bet var apdraudēt arī Eiropas drošību.
Kā portālam LRT.lt norāda ukraiņu cilvēktiesību juriste Katerina Raševska, bērnu nolaupīšana sākusies jau pēc Krimas okupācijas. "Bija cerība nomierināt Putinu un Krieviju, lai neizprovocētu plaša mēroga iebrukumu. Tagad redzam, ka tas pilnībā neizdevās," viņa uzsver.
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas izmeklētāju datiem, vēl pirms 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Krievija jau bija deportējusi simtiem ukraiņu bērnu. Taču pēc kara sākuma šī sistēma kļuvusi daudz plašāka un organizētāka. "Tas ir vēl viens arguments, kāpēc uzskatām – viss tika plānots iepriekš," norāda Raševska.
Tūkstošiem bērnu nonākuši Krievijā
Pēc dažādiem aprēķiniem, Krievijai četru gadu laikā izdevies deportēt vismaz 20 tūkstošus ukraiņu bērnu.
Shēma ir vienkārša:
- bērni tiek izvesti no okupētajām teritorijām;
- viņiem piešķir Krievijas dokumentus;
- pēc tam ievieto adopcijas vai aizbildnības sistēmās.
Šie pasākumi bieži tiek maskēti kā "evakuācija". "Visneaizsargātākie ir bērni no bērnunamiem – bāreņi un bez vecāku gādības palikušie," skaidro eksperte.
Tiesa, ne vienmēr runa ir par institūcijās esošiem bērniem – daudzi tiek atņemti arī vecākiem. Dažos gadījumos tas notiek:
- filtrācijas procesos okupētajās teritorijās;
- ar maldināšanu, piedāvājot "drošas nometnes";
- bez jebkāda paskaidrojuma.
"Krievijas aģenti šos bērnus nekad neatgriež," uzsver Raševska. Turklāt bērni tiek izmantoti arī kā spiediena instruments pret ģimenēm. "Vecākiem tiek teikts – pieņemiet Krievijas pilsonību, citādi zaudēsiet bērnus," viņa piebilst.
"Pāraudzināšanas nometnes" ar militāru saturu
No 2023. gada identificētas vismaz 175 šādas nometnes – galvenokārt Krievijā, bet arī okupētajās teritorijās, Baltkrievijā un pat Ziemeļkorejā.
Tajās nonāk pat ļoti mazi bērni. "Ir apstiprināti gadījumi ar četru, piecu un sešu gadu veciem bērniem," stāsta Raševska.
Daļā nometņu bērni tiek pakļauti militārai apmācībai un propagandai: "Viņus māca rakt ierakumus, izmantot ieročus, lēkt ar izpletni," stāsta juriste. "Viņus arī pārliecina nākotnē pievienoties Krievijas bruņotajiem spēkiem."
Bērniem aizliedz runāt ukraiņu valodā, liek dziedāt Krievijas himnu un piedalīties propagandas aktivitātēs.
Eksperte uzskata, ka šai politikai ir skaidrs ilgtermiņa mērķis. "Krievijai vajadzīgi cilvēki, kas pievienotos tās armijai un turpinātu agresiju," viņa uzsver.
Turklāt tas var būt saistīts arī ar demogrāfiskajām problēmām Krievijā. "Tā ir stratēģija ar genocīda pazīmēm – vājināt Ukrainas tautu un iznīcināt tās identitāti," norāda Raševska.
Starptautiskā reakcija – nepietiekama
Lai gan Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi aresta orderi Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, praksē tas nav būtiski ierobežojis viņa darbības.
Eksperte uzskata, ka starptautiskajai sabiedrībai jārīkojas daudz stingrāk. "Tagad ir īstais brīdis stiprināt starptautisko tiesību sistēmu," viņa uzsver.
Līdz šim Ukrainai izdevies atgūt tikai aptuveni 2000 bērnu, un laiks strādā pret karā ierauto valsti. "Laiks nav mūsu pusē – bērni tiek rusificēti, viņu identitāte tiek mainīta," saka Raševska, piebilstot: "Krievija gatavo šos bērnus karam."
Viņa brīdina – tas vairs nav tikai Ukrainas jautājums. "Risks ir ne tikai Ukrainai, bet arī reģiona drošībai kopumā," uzsver eksperte.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
