Vai ēdiena kurjeri no Indijas, Pakistānas un citām valstīm Latvijā strādā legāli un maksā nodokļus?

Daļā sabiedrības vērojama neapmierinātība ar ēdienu piegādes kurjeru darbu – īpaši attiecībā uz ieceļotājiem no trešajām valstīm. Iedzīvotāji pārmet iespējamu nodokļu nemaksāšanu, negodīgu konkurenci un svešas identitātes ļaunprātīgu izmantošanu.

Sociālajos medijos izskan arī sūdzības par satiksmes noteikumu ignorēšanu un zemo pakalpojuma kvalitāti, radot jautājumus – cik caurskatāma un kontrolēta patiesībā ir šī strauji augošā nozare?

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ziņo, ka šī gada sākumā Latvijā reģistrētas 15 700 personas, kurām bija derīgas tiesības uz nodarbinātību un kuru ieceļošanas mērķis bija nodarbinātība. Lielākā daļa transporta nozare un kravas automašīnu vadītāji. Pārtikas kurjeriem obligāti jāreģistrējas Pārtikas un veterinārā dienesta datu bāzē, tur reģistrēti 8000 kurjeru. Tātad, teju puse no visiem ārvalstniekiem darbojas tieši šajā nozarē.

Ēdienu piegādes platformu uzturētāji apgalvo, ka spēj izkontrolēt kurjerus – ja kādu pieķer krāpjamies, līgumi tiekot pārtraukti. Arī policijā secina, ka lielākā daļa ārvalstnieku ir likumpaklausīgi un pārkāpumi ir retums.

"Ir daži gadījumi gada laikā, kad šie kurjeri izmanto citas personas vadītāja apliecību tādā veidā slēpjot savu identitāti. Tas nav bieži, bet daži gadījumi ir," apliecina Valsts policijas pārstāvis Juris Jančevskis.

Vienā no tirgus līderiem – "Bolt" – aktīvi darbojas ap 3000 kurjeru, sacīja uz komisiju uzaicinātais uzņēmuma pārstāvis Jānis Rimicāns. Viņš pauda pārliecību, ka platforma spēj pārliecināties, ka kurjeri patiešām Latvijā uzturas legāli: "Mēs redzam pēc datiem, ka puse kurjeru ir Latvijas nacionalitātes, pārējie ir dažādu valstu pilsoņi."

Uz Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombravas jautājumu, vai "Bolt" nenes atbildību attiecībā uz identitātes zādzībām, Rimicāns klāsta: "Mēs esam tehnoloģiju kompānija, katru gadījumu varam skatīties atsevišķi. Ja par identitātes jautājumu – registrējoties pārbaudām, varam likt verificēties atkal, tehnoloģiski to varam nodrošināt."

Savukārt platformā "Wolt" pēdējā gada laikā aktīvo kurjerpartneru skaits bijis tuvu 2000 mēnesī. Pagājušajā nedēļā, kad apkopoti svaigākie dati, kurjeru skaits ir jau 3900.

"Wolt" nediskriminē cilvēkus ne pēc kādiem kritērijiem – nacionalitātes, pilsonības, izcelsmes valsts. Uzņēmums atvērts sadarbībai ar jebkuru personu kurai ir likumīgas tiesības uzturēties un veikt saimniecisko darbību," apgalvo "Wolt Latvija" pārstāve Jana Jahvarova.

Ap 40% no "Wolt" kurjeriem ir Latvijas pilsoņi, pārējie – citu valstu pārstāvji. "Vislielākais īpatsvars ir Indijas pilsoņi, pēc tam Šrilanka, Uzbekistāna, Pakistāna, tālāk Azerbaidžāna, Turcija, Ukraina," stāsta Jahvarova.

Ņemot vērā, ka kurjeri ir pašnodarbinātie, nodokļu samaksa ir atkarīga no viņu pašu godaprāta. Valsts Ieņēmjumu dienests (VID) skaidro, ka lielākā daļa maksā kā pienākas, bet ir arī tādi, kas neliekas ne zinis, sakrāj parādus un pazūd. Ja tie ir trešo valstu piemēram Indijas pilsoņi, piedzīt no viņiem parādus nav reāli.

"Nodoklis kas tam kurjeram gadā jāmaksā ir daži tūkstoši eiro. VID katram vienam sarēķināt to nodokli un piedzīt nevar, jo tas neatbilst tām izmaksām, kas ir mūsu pusē," vērš uzmanību VID nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija tika aizvadīta mierīgos toņos – lai gan parlamentā bieži vien šādās sēdēs politiķi iesaistās asās diskusijās un vārdu cīņās, šoreiz uzklausot amatpersonu teikto iztika bez asumiem.