Krievija – nozīmīgs drauds Latvijai tagad un pārskatāmā nākotnē. Militārie izlūki publicē pārskatu

Pārskatā analizēti galvenie riska faktori, kas ietekmējuši reģionālo drošību aizvadītajā gadā.

"Nozīmīgākais Latvijas drošības apdraudējuma avots jau ilgstoši ir bijusi un pārskatāmā nākotnē nemainīgi būs Krievija. Galvenie apdraudējuma faktori ir Krievijas impēriskās ambīcijas, agresīvā ārpolitika un militāro spēju attīstība, kas tiek īstenota ar ilgtermiņa mērķi uzvarēt konfrontācijā ar NATO," pārskatā uzsver Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

Pārskatā īpaša uzmanība veltīta Krievijas bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plāniem un to operacionālajām aktivitātēm. Dienesta vērtējumā Krievija joprojām saglabā stratēģisko mērķi vājināt Rietumu valstu vienotību, izmantojot gan konvencionālo militāro spēku, gan plašu hibrīdapdraudējumu arsenālu.

Kremļa ārpolitiskie mērķi saglabājas nemainīgi ambiciozi, bet aizvadītā gada laikā Maskava nav spējusi pietuvoties to sasniegšanai. Tajā pašā laikā, neraugoties uz iesaisti pilna mēroga karā pret Ukrainu, Krievijas rīcībā ir resursi un līdzekļi, lai apdraudētu reģionālo drošības situāciju un turpinātu hibrīdkaru pret Rietumu pasauli, norādīts pārskatā.

"Kamēr Maskava ir iesaistīta aktīvā karadarbībā Ukrainā, ir maz ticams, ka tā var uzsākt vēl vienu atklātu militāru operāciju pret kādu citu valsti. Pašlaik Krievijas galvenie militārie resursi tiek novirzīti karam, un ar to nav pietiekami, lai tuvā termiņā sasniegtu Kremļa sākotnēji izvirzītos mērķus un panāktu Ukrainas kapitulāciju," rakstīts pārskatā.

Aizvadītajā gadā Krievijas radītais potenciālais militārais apdraudējums Latvijai nav mainījies. Vienlaikus jārēķinās, ka, samazinoties karadarbības intensitātei Ukrainā, Krievijas karaspēka grupējums Latvijas pierobežā, visticamāk, palielināsies un pieaugs militāro aktivitāšu intensitāte, kas vispārējo drošības situāciju reģionā padarīs nestabilāku.

Apdraudējums Latvijas drošības interesēm, sabiedrībai un aizsardzības sistēmai, kas galvenokārt izriet no Krievijas agresīvajām darbībām, 2025. gadā nav samazinājies. Krievijas militārā izlūkošana turpina sistemātiski vākt informāciju, kas nepieciešama tās Bruņotajiem spēkiem militāro operāciju plānošanai vai militārās agresijas plānu atjaunošanai.

Eiropā un Latvijā turpinās Krievijas sabotāžas operāciju kampaņa ar mērķi iebiedēt sabiedrību un politisko lēmumu pieņemšanu attiecībā uz atbalstu Ukrainai. Sabotāžas aktu īstenotājus, tāpat kā izlūkziņu ieguvējus, Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti arvien biežāk vervē tiešsaistes saziņas platformās, uzsver izlūki.

Fiksēts ārvalstu speciālo dienestu aktivitātes pieaugums

Tāpat Militārās izlūkošanas un drošības dienests aizvadītajā gādā ir fiksējis mērķtiecīgu ārvalstu speciālo dienestu aktivitātes pieaugumu, kas vērsts pret Latvijas kritisko infrastruktūru un Nacionālo bruņoto spēku personālu. Ziņojumā aprakstīti centieni veikt sabotāžas aktus un kiberuzbrukumus, ar mērķi destabilizēt valsts iekšējo drošību un traucēt aizsardzības resora funkciju izpildi. Dienests uzsver, ka pretizlūkošanas pasākumu stiprināšana ir bijusi prioritāte, nodrošinot efektīvu valsts noslēpuma aizsardzību un operatīvu reaģēšanu uz identificētajiem apdraudējumiem.

Būtisks ziņojuma aspekts ir informatīvās telpas drošības analīze, kurā konstatētas sistemātiskas ietekmes operācijas ar mērķi mazināt Latvijas iedzīvotāju uzticību valsts aizsardzības spējām un sabiedroto spēku klātbūtnei.

Militārās izlūkošanas un drošības dienests ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic militāro pretizlūkošanu, izlūkošanu un citus Valsts drošības iestāžu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Kopš 2002. gada Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks ir Indulis Krēķis.