Kuģniecības nozare optimistiska, bet gaida skaidrību – kā tiks atjaunota satiksme Hormuza šaurumā?

Viena no pirmajām uz notikumiem reaģējusi pasaulē otrā lielākā konteineru pārvadājumu kompānija "Maersk", kas norāda – iespējas pastāv, bet risks saglabājas: "Pamiers var radīt tranzīta iespējas, taču tas vēl nenodrošina pilnīgu drošību jūrniecībā, un mums ir jāizprot visi iespējamie nosacījumi," uzsver uzņēmums.

Kompānija arī piebilst, ka aktīvi strādā, lai saprastu, kā praktiski organizēt kuģu kustību pēc ilgstošajiem ierobežojumiem, un lēmumi būs balstīti uz pastāvīgu riska izvērtējumu un sadarbību ar institūcijām.

Līdzīgu nostāju pauž Vācijas kuģniecības uzņēmums "Hapag-Lloyd". Tā vadītājs uzsver, ka situāciju vēl ir pāragri vērtēt: "Ir pārāk agri spriest, cik intensīva satiksme šaurumā varēs atsākties." Viņš arī brīdina, ka pat optimistiskā scenārijā uzņēmumam būs nepieciešamas vismaz sešas nedēļas, lai pilnībā atjaunotu ierasto loģistikas tīklu.

Pašlaik Persijas līcī joprojām iestrēguši ap 1000 tirdzniecības kuģu, tostarp vairāki "Hapag-Lloyd" flotē. Uzņēmums lēš, ka konflikts tam izmaksā aptuveni 55 miljonus ASV dolāru nedēļā, ņemot vērā zaudētos ienākumus, apdrošināšanas izmaksas un papildu maksājumus par kuģu aizkavēšanos.

ASV prezidents Donalds Tramps uzsvēris, ka šauruma atvēršana ir būtiska pamiera sastāvdaļa: "Nepieciešama pilnīga, tūlītēja un droša Hormuza šauruma atvēršana," viņš norādījis savā sociālajā tīklā "Truth Social", solot ASV atbalstu kuģošanas organizēšanā.

Savukārt Irānas ārlietu ministrs paziņojis, ka droša kuģošana būs iespējama, ja netiks turpināti uzbrukumi Irānai: "Ja uzbrukumi tiks pārtraukti, divu nedēļu periodā būs iespējams nodrošināt drošu kuģošanu, sadarbojoties ar Irānas bruņotajiem spēkiem."

Vienlaikus reģiona amatpersonas norāda, ka gan Irāna, gan Omāna varētu ieviest tranzīta maksas, kas līdz šim šaurumā nebija piemērotas. Tas rada papildu neskaidrības uzņēmumiem.

Arī citi nozares spēlētāji, tostarp Japānas uzņēmums "NYK Line", turpina rūpīgi sekot notikumu attīstībai.

Neraugoties uz iespējām daļēji atsākt satiksmi, eksperti uzsver – pat ierobežota kuģu kustība varētu palīdzēt mazināt uzkrātos zaudējumus, jo simtiem kuģu jau vairākas nedēļas stāv dīkstāvē. Tomēr militārā koordinācija, jaunās maksas un drošības riski nozīmē, ka nozare vēl nav gatava pilnvērtīgai darbības atjaunošanai.

Tuvākajās dienās gaidāmas plašākas sarunas Islamabadā, kur starpnieka lomu uzņēmusies Pakistāna. Līdz tam brīdim Hormuza šaurumā, visticamāk, būs spēkā stingri kontrolēts un ierobežots kuģošanas režīms.