Ko tas nozīmē – atjaunot bruģa segumu? "Zebra" vērtē plānotās izmaiņas ap Ģertrūdes baznīcu

Ja agrāk šoferi varēja apbraukt Veco Svētās Ģertrūdes baznīcu pa apli, tad pēc plānotajiem remontdarbiem Rīgas dome šeit no divām pusēm plāno izvietot kompozītbetona lodes.

Šo vietu plānots atvēlēt gājējiem, taču turpat līdzās ir arī autostāvvieta un rodas jautājums, kā šoferi nokļūs uz to un izbrauks no tās, ja reiz rotācija nebūs iespējama.

"Būs jautri. Būs tāda jezga un tāds "ņigu-ņegu" – tā būs pirmā vieta Latvijā, kur cilvēkus iemācīs braukt "pret spalvu" pa apļveida krustojumu. Bet daudzi ir strādājuši Anglijā – varbūt, ka saies," ironizē "Zebras" vadītājs Pauls Timrots.

Tagad ir arī izsludināts konkurss par seguma atjaunošanu Ģertrūdes ielas posmā no Brīvības līdz Skolas ielai. Tam paredzēts atvēlēt lielas summas. Iedomājoties par bruģa seguma atjaunošanu, pirmais prātā nākt smilšu pabēršana atsevišķās vietās, lai tas kļūtu līdzenāks. Taču kā norāda "Zebras" vadītājs, dīvaini ir atjaunot segumu vietā, kur neviens ar auto nebrauks.

Domājot par seguma atjaunošanu Timrots piesauc Gaisa tiltu, kas ilgus gadus satiksmes dalībniekiem rada dažādas klapatas: "Iztēlojieties paši, kas tas ir – atjaunot bruģa segumu. Tiem akmeņiem jau nekas nav noticis. Tur vienkārši vajag izņemt ārā akmeni, pabērt apakšā smiltiņas un ielikt atpakaļ. Viss. Tā ir jāatjauno bruģi, nevis veco izmet ārā kā asfaltu un tad atnes jaunu. (..) Tik vien tā darba."

Iespējams, ka iesākumā būtu vērts vismaz izmēģināt šādas pārmaiņas testa režīmā un tad saprast, kā iedzīvotājiem šāda sistēma patīk. Pretējā gadījumā var veidoties situācija kā Čaka ielā un Duntes ielā, kur Rīgas dome pēc tam bija spiesta savus eksperimentus labot. "Varbūt neļaujam par mūsu naudu šādi ākstīties. Pamēģinām pa mierīgo, lēto un tad pieņemam lēmumus," rezumē Timrots.