Vadošo partiju reitingi krīt, konkurence aug: kāda ir politiskā gaisotne pirms Saeimas vēlēšanām

Komentējot jaunākos partiju reitingus, eksperte uzsvēra: "Tas, ko mēs visvairāk esam apsprieduši, ir koalīcijas partiju lejupslīde reitingos, it īpaši, ja mēs runājam par "Jauno Vienotību", kurai ir vēsturiski zemākais reitings divu gadu periodā." Vienlaikus viņa norādīja uz stabilu opozīcijas pieaugumu, īpaši izceļot jaunus politiskos spēkus: "Redzam ļoti stabilu un nemainīgu "Suverēnās varas’ reitingu pieaugumu – tur ir absolūti augšupejoša līkne."

Politoloģe skaidroja, ka šāda tendence nav neparasta – pie varas esošās partijas bieži kļūst mazāk populāras nekā opozīcija. Tomēr šoreiz situāciju saasina konkrētu panākumu trūkums.

"Pēdējā laikā patiešām nav tādu lielu veiksmes stāstu, ar ko valdošajām partijām lepoties," viņa atzina. Lai gan drošības jomā ir veikti ieguldījumi, tie sabiedrībā vairāk tiek uztverti kā nepieciešamība, nevis sasniegums: "Tas drīzāk ir izdzīvošanas un stabilitātes garants, nevis veiksmes stāsts."

Eksperte piebilda, ka arī ekonomiskajā jomā trūkst izrāvienu – nav būtiska investīciju pieauguma vai demogrāfijas uzlabojumu, kas varētu uzrunāt vēlētājus.

Sabiedrības sajūta un protesta balsojums

Metla-Rozentāle uzsvēra, ka reitingi atspoguļo sabiedrības noskaņojumu: "Reitingi vienmēr atspoguļo tā brīža sabiedrības sajūtu." Viņa pieļāva, ka daļa krituma var būt saistīta arī ar komunikācijas trūkumu, taču kopumā problēma ir dziļāka.

"Ārpolitika ir pārņēmusi iekšpolitiku, un sabiedrībai rodas sajūta – jā, drošība ir svarīga, bet kā ar mums pašiem?" viņa skaidroja.

Tas veicina protesta balsojumu un vēlētāju meklējumus pēc alternatīvām.

Kurp dodas vēlētāji

Runājot par vēlētāju pārdali, eksperte norādīja uz vairākiem scenārijiem. Daļa "Jaunās Vienotības" vēlētāju varētu pāriet pie ideoloģiski tuvākajiem spēkiem: "Iespējams, daļa elektorāta ir aizgājusi pie "Progresīvajiem"."

Savukārt konservatīvajā segmentā konkurence ir īpaši asa – tur darbojas vairāki politiskie spēki ar līdzīgu piedāvājumu. Papildu dinamiku rada arī vēlētāji, kuriem svarīga ir attieksme pret Krieviju un karu Ukrainā.

"Šobrīd Jūlijas Stepaņenko pārstāvētais politiskais spēks, iespējams, uzrunā vēlētājus, kuri jūtas nepietiekami pārstāvēti," viņa norādīja, piebilstot, ka konkurence šajā segmentā būs ļoti sīva.

Analizējot partiju piedāvājumus, politoloģe uzsvēra, ka priekšvēlēšanu laikā dominē vienkārši un viegli saprotami temati. Kā piemēru viņa minēja diskusijas par pārtikas cenām.

"Kad runā par pārtikas cenām, vēlētājam ir skaidrs, kā tas viņu ietekmē," viņa skaidroja, uzsverot, ka šādi temati palīdz partijām izcelties konkurences apstākļos.

Prognozējot gaidāmo vēlēšanu saturu, Metla-Rozentāle izcēla trīs galvenos virzienus:

• vērtību un ideoloģijas jautājumi (piemēram, konservatīvās un liberālās idejas);
• ekonomiskie un sadzīviskie jautājumi;
• nacionālās un drošības tēmas.

"Stāsts par to, vai mēs draudzējamies ar Krieviju, nekur nepazudīs," viņa piebilda.

Premjera kandidāti un "jaunas asinis"

Sarunā tika apspriests arī jautājums par premjera kandidātiem. Lai gan dažas partijas jau nosaukušas savus līderus, "Jaunā Vienotība" vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu.

Eksperte norādīja, ka tradicionāli partijas mēdz saglabāt esošo premjeru, tomēr šobrīd varētu būt nepieciešamas pārmaiņas: "Ir sajūta, ka prasītos jaunas asinis – kāds ar jaunu enerģiju, kas varētu iedot jaunu elpu."

Viņa piebilda, ka ilgstošā krīžu pārvaldība – no pandēmijas līdz karam Ukrainā – ir radījusi nogurumu arī politiskajā elitē.

Noslēgumā politoloģe uzsvēra, ka tuvākie mēneši būs izšķiroši. Vēlētāju izvēli noteiks ne tikai partiju solījumi, bet arī spēja pārliecināt par konkrētiem risinājumiem un komandas kompetenci.

Pašreizējās tendences liecina – konkurence būs asa, un vēlētāju noskaņojums var būtiski ietekmēt nākamās valdības sastāvu.