SAB: šobrīd nav konstatēta norāde uz ārēju apdraudējumu vēlēšanu platformas moduļiem
Vai Saeimas vēlēšanās atgriezīsimies pie spiedoga pasēs un varēsim balsot tikai konkrētā iecirknī? Šāds scenārijs sāk izskatīties arvien ticamāks. Eiropas prokuratūras krimināllizmeklēšana IT iepirkumu krāpšanas lietā ietekmējusi arī balsošanas sistēmu gatavību. Mūsu rīcībā nonākusi vēstule no kompānijas, kas strādā pie vēlētāju reģistra. Tajā teikts, ka izstrādātājam līdz šim nav bijis iespējams uzsākt konkrētu darbu izpildi pie šīs kritiski svarīgās platformas daļas. Tikmēr Valsts Digitālās attīstības aģentūrā mierina – termiņi ir saspringti, bet vēl nevar teikt, ka reģistra nebūs.
Pēc Eiropas prokuratūras sāktās kriminālizmeklēšanas IT iepirkumu jomā pieaug bažas par valsts institūciju spēju nodrošināt caurspīdīgus un savlaicīgus procesus. Neraugoties uz situācijas nopietnību, Valsts prezidents Nacionālās drošības padomi par Saeimas vēlēšanu tehnisko norisi sasaucis tikai aprīļa vidū.
Eiropas prokurors Gatis Doniks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "1 pret 1" šonedēļ atklāja, ka izmeklēšana IT iepirkumu krāpšanas lietā sākta jau pirms trim gadiem. Aizdomās turētie darbojušies kā organizēta grupa, līgumi nodrošināti ar valsts amatpersonu palīdzību un peļņa savā starpā sadalīta. Shēmās iesaistītie noslēguši nelikumīgu slepenu vienošanos, lai iepriekš noteiktu uzvarētāju 6 Eiropas fondu finansētos projektos vismaz pusotra miljona apmērā. Gatis Doniks pieļāva, ka izmeklēšanā atklāsies nelikumības vēl arī citos IT valsts iepirkumos.
Tiesa šonedēļ no apcietinājuma atbrīvoja vienu no trim šajā krimināllietā arestētajiem – "Corporate Solutions" uzņēmumu grupas īpašnieku un vadītāju Aigaru Cerusu.
"Nevainīgiem cilvēkiem nav jāsēž cietumā," norāda Ceruss.
"Iesim. Neko vairāk nekomentēsim," sacīja zvērināts advokāts, Aigara Cerusa aizstāvis Guntars Precinieks.
Pēc advokāta teiktā, Ceruss ar tiesībsargiem sadarbojoties. Aizstāvamais pirms divām nedēļām atgriezies Latvijā, neskatoties uz to, ka zinājis par gaidāmo apcietināšanu. Cik labi pazīst pārējos šajā krimināllietā apcietinātos – publisko iepirkumu speciālistu Ainaru Bideru un kādreizējo Valsts digitālās attīstības aģentūras direktoru Jorenu Liopu, Ceruss neatklāja.
Jorens Liopa, par kuru medijos norādīts, ka viņš ar krimināllietā iesaistīto uzņēmumu īpašniekiem un pārstāvjiem ticies, lai vienotos par darbu sadali aģentūras iepirkumos jau vairs nebūdams Valsts digitālās attīstības aģentūras vadībā, šonedēļ palika apcietinājumā.
NP: Tās personas, kuras ir apcietinājumā, tās jūsu klients pazīst?
"Es pieļauju. Visas jau šīs personas nozarē ir savstarpēji pazīstamas."
NP: Vai kāds no šiem projektiem ir saistīts ar vēlēšanu norisi vai vēlēšanu sistēmas nodrošinājumu?
"Lēmumos (par apcietinājuma piemērošanu) šie nosaukumi ir, bet diez vai zem tiem var identificēt vienu vai otru projektu."
NP: Jūs nevarat ne izslēgt, ne apstiprināt, ka kāds no tiem projektiem ir saistīts ar vēlēšanām?
"Man jums jāpiekrīt."
Eiropas prokurors raidījumam " 1:1" norādīja uz īpaši satraucošu faktu, ka izmeklēšanā konstatēts, ka kāds no lietā iesaistītiem uzņēmumiem, programmatūras koda izstrādē, varētu būt iesaistījis trešo valstu pārstāvjus. Riski, ka varētu būt atstātas tā dēvētās "sētas durvis" būtu spēcīgs arguments, kāpēc nedrīkst šo programmatūru izmantot gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
"Pēc Eiropas prokurora Gata Donika publiski paustās informācijas saistībā ar izmeklēšanu IT iepirkumu krāpšanas lietā, informējam, ka Satversmes aizsardzības birojs ir bijis iesaistīts minētajā izmeklēšanā. Šajā periodā SAB ir informējis Eiropas prokuratūru (EPPO) par savā rīcībā esošo pretizlūkošanas informāciju, kā arī sniedzis nepieciešamo atbalstu EPPO un Valsts policijas veiktajā izmeklēšanā. SAB sekoja līdzi ar kriminālprocesu saistītajiem riskiem, īstenojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras (IKT KI) uzraudzību un vienlaikus aizsargājot aktīva kriminālprocesa virzību.SAB no Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes ir saņēmis daļu no kratīšanas laikā iegūtajiem materiāliem un veic to analīzi. Šobrīd ir konstatētas pazīmes, ka viens no uzņēmumiem, sniedzot pakalpojumus (IKT KI) ir iesaistījis trešo valstu pilsoņus.Tajā pašā laikā SAB norāda, ka attiecīgais uzņēmums nav ticis iesaistīts vēlēšanu platformas moduļu izstrādē un šobrīd nav konstatēta norāde uz ārēju apdraudējumu vēlēšanu platformas moduļiem."
"Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka 2022. gadā Aigara Cerusa vadītajai uzņēmumu grupai Satversmes aizsardzības birojs atņēmis Industriālās drošības sertifikātu. Tas nav liedzis SIA "Corporate Consulting" veikt Digitālās attīstības aģentūras (VDAA) pasūtītos darbus saistībā ar pērnā gada pašvaldību vēlēšanām un arī saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Raidījumam "Nekā personīga" ir zināms, ka Vispārīgās vienošanās "Konsultāciju pakalpojumi un programmatūras un dokumentācijas izstrādes kvalitātes uzraudzības pakalpojumu" ietvaros pērn 24.oktobrī starp aģentūru un "Corporate Consulting" slēgts līgums "Par darba uzdevumu izpildi "Konsultāciju pakalpojumi Vēlēšanu platformas papildinājumu izstrādei Saeimas vēlēšanu procesa nodrošināšanai". Aģentūra apstiprina, viens no uzdevumiem bijis izstrādāt tehnisko specifikāciju iepirkumam. Tas bijis aģentūras slēgtais konkurss, kur uzrunātas vienošanās iekļautās 4 firmas. Saņemot informāciju no drošības iestādēm, aģentūra šonedēļ paziņoja, ka lauzīs abus vispārīgās vienošanās līgumus ar SIA "Corporate Consulting".
"Corporate Consulting vinnēja ar zemāko cenu. Jā, viņi strādāja pie tehniskās specifikācijas izstrādes. Tehniskās specifikācijas Gala versiju sagatavoja VDAA speciālisti ar CVK komisijas pārstāvjiem. Mēs no Corporate (Consulting) saņēmām darba uzdevumu, kuru uzskatījām, ka darbi ir paveikti, bet mēs pirms iepirkuma tālākas gaitas vēl rūpīgi pārgājām pāri. Tur prasības tika vēlreiz pārskatītas, dažas ņemtas ārā, dažas precizētas, lai atbilstu CVK vēlmēm. Kādai sistēmas turpmākai darbībai ir jābūt. Tā kā šobrīd mums kā aģentūrai nav pamata domāt, ka Corporate Solution būtu kaut kā ietekmējusi šajā tehniskajā specifikācijā iekļaujamās prasības."
NP: Šeit nebija vajadzīgs šis industriālās drošības sertifikāts?
"Nē, nebija. Corporate Consulting tika skaņots ar drošības iestādi Nacionālās drošības likuma ietvaros. Pirms viņi sāka darbu pie tehniskās specifikācijas izstrādes un saskaņojumu mēs saņēmām."
NP: No kuras iestādes?
"Tas ir SAB."
NP: Pie šī iepirkuma strādāja Liopas kungs?
"Nekādā gadījumā. Viņš jau sen bija pārcelts amatā uz Dabas aizsardzības pārvaldi."
"Nekā personīga" pirms mēneša jau stāstīja, ka iepirkums par vēlēšanu platformas pilnveidi beidzās bez rezultāta, un VDAA EIS sistēmā februāra sākumā noslēdza līgumu ar "RIX Technologies", pasūtot 16 600 darba stundas ar potenciālo budžetu – nepilnu vienu miljonu eiro (999 600 eiro bez PVN).
Aprīlī bija paredzēts, ka izstrādātājs veic darbus pie Elektroniskās tiešsaistes vēlētāju reģistra risinājuma. Šis reģistrs ir būtisks vēlēšanu tehniskai un drošai norisei. Tas nodrošina, ka vēlētājs var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Taču kompānijas valdes priekšsēdētāja Eva Fadejeva VARAM, Valsts prezidentam un ģenerālprokuroram šā gada 27. martā vēstulē raksta, ka izstrādātājam līdz šim nav bijis iespējams uzsākt konkrētu darbu izpildi pie šīs kritiski svarīgās platformas daļas.
"RIX Technologies" aicina ne vien mainīt grafiku, kad pasūtījums jāpabeidz, bet arī publiskot "Tehnisko specifikāciju", novēršot aizdomas, ka tā izstrādāta konkrētiem piegādātājiem.
"Tā nav tiesa. Darba uzdevumus "RIX Technologies" ir saņēmuši. Bet faktiski šobrīd neviens darbs vēl nav pasūtīts un arī attiecīgi nav apmaksāts. Termiņi ir ļoti saspringti! Tāpēc arī mēs šobrīd strādājam analīzes fāzē pie maksimāli darba minimizētu, atstājot tikai pašus, pašus svarīgākos, kas ir vajadzīgi atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam."
Vēlētāju reģistru Centrālajā vēlēšanu komisijā uzskata par būtiskāko sistēmas moduli. Patlaban esot pretrunīga informācija, vai to pagūs izstrādāt. Ja reģistra nebūs, viens no variantiem ir vēlētājiem doties uz iecirkņiem, pasē saņemot zīmogu. Taču pēc PMLP jaunākajiem datiem šā gada 30.martā derīgas pases nav 290 tūkstošiem vēlētāju, un tas nozīmētu, ka visiem šiem būtu jādodas izņemt vēlētāju apliecības. Savukārt otrs variants, ļaujot vēlētājiem balsot īpašās reģistrācijas aploksnēs, rezultātu gaidīšanu var paildzināt par nedēļu vai pat divām.
"Man jānorāda, ka pagaidām nav indikāciju, ka vēlētāju reģistrs nebūs gatavs. Izstrādātājs turpina strādāt. Joprojām saka, ka viss notiek termiņos. Bet mēs neesam akli un kurli, mēs dzirdam. Mēs gatavojamies. Ja mums gadījumā atņem šos palīgrīkus, šo vēlētāju reģistru, tad viens no variantiem ir atgriešanās pie spiedogiem (pasē), kas mazinātu vēlētāju aktivitāti. Var ļaut vēlētājiem visiem balsot reģistrācijas aploksnēs, izskaidrojot visu procedūru, smuki novērojot. Visticamāk ar drošības iestāžu līdzdalību. Tas, kas ir sāpīgākais šajā procedūrā, mums var nākties ilgi gaidīt rezultātus."
IT iepirkumu krāpšanas lietā procesuālas darbības tikušas veiktas arī uzņēmuma "RIX Technologies " telpās. Kompānijas vadītāja Eva Fadejeva interviju atteica pēc konsultācijas ar advokātu, jo šādas viņas darbības varētu interpretēt kā izmeklēšanas traucēšanu. Atteikumu tikties saņēma arī Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs.
"Bažas par to, ka varētu būt sliktāk nekā mēs visi sākumā domājām, tā varētu būt. Tāpēc, ka uzticība visām tām platformām mums nav. Man no pirmās dienas pēc šīs vēstules ir jautājums – vai ir apdraudēts vēlētāju reģistrs. Tas ir ļoti būtisks jautājums. Tajā pašā laikā mums ir jāsaprot, kādam mērķim šī vēstule ir uzrakstīta," norāda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
"Mums ir vajadzīgi skaidrojumi, vai galvenā atbilde, vai vēlēšanas būs drošas un vai viņas fiziski varēs notikt tā, kā iecerēts. Vislielākās bažas ir par reģistru, kas nav gatavs," norāda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Māris Kučinskis (AS).
"Man nav bažas par to, ka vēlēšanas notiks. Es domāju, to Centrālā vēlēšanu komisija noorganizēs, bet, ja nebūs gatavs vēlētāju reģistrs. Nu, tas ir ļoti slikti," saka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāte, bijusī VARAM ministre Inga Bērziņa (JV).
Digitālās attīstības aģentūrai šajā ceturtdienā bija paredzēta tikšanās ar "RIX Technologies" pārstāvjiem, taču "Nekā personīga" zināms, ka tā nenotika. VARAM uzdos jautājumus kompānijai pēc svētkiem. Ministrs Raimonds Čudars uzņēmējas vēstulē izteiktās bažas nav komentējis, jo šonedēļ bija devies atvaļinājumā.
Satversmes aizsardzības birojs "Nekā personīga" atrakstīja, ka Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs jau iepriekš ir izmantots vēlēšanās un līdzšinējo CERT.LV veikto drošības testu ietvaros nav konstatētas ievainojamības un drošības riski, kas pamatotu atteikšanos no reģistra izmantošanas vēlēšanu procesā. Ja tikšot identificēti kādi riski šoreiz, iegūtā informācija tiks nodota izmeklēšanas iestādēm tālāku darbību veikšanai un par šo faktu tiks informētas valsts augstākās amatpersonas. Valsts prezidents Nacionālās drošības padomes sēdi saistībā ar vēlēšanu norisi ir sasaucis 15. aprīlī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
