Opozīcijas politiķis Tavars mudina prezidentu līdz vēlēšanām veidot "pārejas valdību"
Opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) viens no līderiem Edgars Tavars vēlētos, lai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs līdz vēlēšanām uzņemtos esošās valdības nomaiņu ar "pārejas valdību".
Sociālajos tīklos izplatītā paziņojumā Tavars kā argumentu Evikas Siliņas (JV) valdības nomaiņai piesauc pēdējos partiju reitingus un atkārto AS līdz šim jau pausto kritiku par valdības politiku.
Tavars apšauba valdības spēju rīkoties un mudina veidot jaunu ar AS un Nacionālās apvienības iesaisti, kas būtu "orientēta uz konkrētu uzdevumu izpildi", pieņemtu krīzes valdības deklarāciju un koncentrētos tikai uz rezultātu.
Kā ziņots, partiju popularitātes reitingā martā no pašreizējiem Saeimas valdošās koalīcijas partneriem vislabāko sniegumu uzrādījuši "Progresīvie", apsteidzot premjeres pārstāvēto politisko spēku "Jaunā vienotība" (JV), bet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalsts nokrities zem 5%, liecina pētījumu centra SKDS martā veiktā Latvijas pilsoņu aptauja, kas tapusi pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma.
Partiju reitinga līdere ar 8,9% vēlētāju atbalstu joprojām ir "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Pērn novembrī tās reitings bija 8,6%. Otrajā vietā martā ierindojas "Progresīvie" ar 6,9% vēlētāju atbalstu. Pērn novembrī par "Progresīvajiem" bija gatavi balsot 6,6% respondentu. Savukārt trešajā vietā ir "Nacionālā apvienība" (NA), par kuru martā Saeimas vēlēšanās būtu gatavi balsot 6,4% pilsoņu, bet pērn novembrī NA reitings bija 5,6%.
Tālāk seko "Suverēna vara" (SV) ar 6,2%, "Apvienotais saraksts" (AS) ar 6% un JV ar 5,9%, kura piedzīvojusi lielāko atbalsta kritumu, salīdzinot ar pērno novembri, kad par šo politisko spēku bija gatavi balsot 8,3% vēlētāju.
Pārējie politiskie spēki martā nepārvarētu 5% barjeru. Pirmā aiz svītras paliktu ZZS ar 4,7% atbalstu. Tālāk seko "Stabilitātei", par kuru Saeimas vēlēšanās balsotu vien 2,7%.
Vienādi rādītāji martā ir reitinga jaunpienācējai "Mēs mainām noteikumus" un politikas veterāniem "Saskaņas centrs", kurā apvienojusies "Saskaņa" un "Centra partija", – abiem politiskajiem spēkiem patlaban ir 2,1% vēlētāju atbalsts.
Par "Latvijas attīstībai" būtu gatavs balsot 1,1% vēlētāju, bet partijai "Austošā saule Latvijai" atbalstu sola 1% aptaujāto. Latvijas Krievu savienību un Jauno konservatīvo partiju martā būtu gatavi atbalstīt 0,9% vēlētāju, "Kustību "Par" – 0,8%, bet reitinga lejasdaļā paliek "Platforma 21" ar 0,3% vēlētāju atbalstu.
Par ko balsot, martā nezināja 26,1% aptaujāto, un tas ir mazāk nekā pēdējā SKDS veiktajā aptaujā pagājušā gada novembrī. Tomēr martā, ja salīdzina ar pērno novembri, ir nedaudz pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri plāno vēlēšanās nepiedalīties.
Kā, atsaucoties uz SKDS datiem, vēstīja LTV, ja vēlētāji nobalsotu tā, kā solījuši šajā aptaujā, parlamentā iekļūtu septiņas partijas – LPV, "Progresīvie", NA, JV, AS, SV un visbeidzot arī ZZS, bet pirmā zem svītras paliktu "Stabilitātei". Pārrēķinātajā reitingā vairākas partijas mainījušas pozīciju, jo, rēķinot šo rādītāju, vērā ņem arī konkrēto partiju atbalstījušo respondentu apņemšanos tiešām aiziet uz vēlēšanām un nobalsot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
