Vieta brīva palikt nedrīkst: kurš Eiropā varētu "mantot" Orbāna draudzību ar Putinu?

Krievijai nākas meklēt jaunus sabiedrotos Eiropas Savienībā (ES) pēc tam, kad no politiskās skatuves aizgājis Viktors Orbāns, kurš ilgstoši uzturēja ciešas attiecības ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu un bieži konfliktēja ar Briseli.

Londonas Karaļa koledžas profesors Sems Grīns izdevumam "The Telegraph" uzsver, ka šāda līmeņa sabiedrotā atrašana nebūs vienkārša: "Orbāns bija Putina draugs, jo tas viņam bija izdevīgi," viņš norāda, piebilstot, ka situācija nav tik vienkārša kā "jauna spēlētāja ielaišana laukumā".

Fico – galvenais kandidāts?

Par vienu no ticamākajiem Orbāna "vietas mantiniekiem" tiek uzskatīts Slovākijas premjers Roberts Fico. Viņš, līdzīgi kā Orbāns, bieži kritizējis ES politiku, īpaši jautājumos par Krieviju un Ukrainu, un ir viens no retajiem Eiropas līderiem, kas pēc kara sākuma apmeklējis Maskavu.

Tomēr eksperti norāda uz būtiskām atšķirībām.

"Fico nav tik ciešu personisko attiecību ar Putinu kā Orbānam, un viņš nav gatavs tik tālu konfliktēt ar Briseli," skaidro analītiķis Oļegs Ignatovs no International Crisis Group.

Krievijas uzmanības lokā gan ir arī citi Eiropas politiķi:

• Čehijas premjers Andrejs Babišs, kurš dažkārt pauž Maskavai izdevīgus viedokļus, bet vienlaikus uzsver atbalstu NATO un Ukrainai;
• Bulgārijas eksprezidents Rumens Radevs, kurš kritizējis ieroču piegādes Ukrainai;
• Austrija, kur 2024. gada vēlēšanās uzvarēja galēji labējā "Brīvības partija", taču citi politiskie spēki to izolēja no valdības veidošanas;
• Savukārt Francijā un Vācijā Maskava cer uz politiskām pārmaiņām nākotnē, taču signāli pagaidām ir neviennozīmīgi. Piemēram, Vācijā partija "Alternatīva Vācijai" saglabā prokrievisku retoriku, bet aŗi cenšas mazināt radikālākos izteikumus.

Vilšanās Itālijā

Īpašu vilšanos Maskavai sagādājusi Itālijas premjere Džordža Meloni. Pirms nākšanas pie varas viņa izteica simpātijas Putinam, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā kļuvusi par vienu no stingrākajām Ukrainas atbalstītājām.

Tas, pēc analītiķu domām, iezīmē plašāku tendenci – Eiropas nacionālistu attiecības ar Krieviju bieži ir pragmatiskas, nevis ideoloģiskas.

Eksperti secina, ka Krievijas ietekme ES politikā kļūst fragmentētāka. Lai gan Maskavai joprojām ir simpātijas raisoši politiķi, nevienam no tiem šobrīd nav tik spēcīgas pozīcijas kā Orbānam.