Kura būs bagātākā valsts Eiropā 2030. gadā, bet kur topā ierindosies Latvija?
Starptautiskā Valūtas fonda prognozes rāda, ka līdz 2030. gadam ienākumi uz vienu iedzīvotāju Eiropā pieaugs, taču valstu savstarpējā "bagātības karte" būtiski nemainīsies. Līderos saglabāsies Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstis, kamēr Baltijas valstis, tostarp Latvija, atpaliks – īpaši, vērtējot pirktspēju, vēsta "Euronews".
Lai gan Eiropas ekonomikas turpina augt, tas nenozīmē, ka valstis strauji maina savas pozīcijas. Kā liecina Starptautiskais Valūtas fonda prognozes, līdz 2030. gadam lielākā daļa valstu saglabās līdzīgas vietas IKP uz vienu iedzīvotāju reitingos.
Kā norāda analīze, ko publicējis "Euronews", svarīgi skatīties ne tikai uz "sausajiem" skaitļiem, bet arī uz to, kā valstis izskatās salīdzinājumā ar citām: "Augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju ne vienmēr nozīmē, ka valsts apsteidz citas – bieži visas ekonomikas aug vienlaikus."
Līderi nemainās
Prognozēts, ka 2030. gadā augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas) būs Īrijai, apsteidzot Luksemburgu, kas šobrīd ir pirmajā vietā. Tomēr eksperti brīdina, ka Īrijas rādītājus būtiski ietekmē starptautisko uzņēmumu klātbūtne.
"Nacionālie ienākumi ir precīzāks rādītājs nekā IKP," medijam uzsver ekonomists Alans Barets.
Topa augšgalā stabilas pozīcijas saglabās arī Norvēģija, Šveice un Dānija.
Lielās ekonomikas – tikai vidusdaļā
No piecām lielākajām Eiropas ekonomikām visaugstāk ierindojas Vācija (12. vieta), tai seko Francija, Lielbritānija, Itālija un Spānija, kas atrodas vēl zemāk.
Tikmēr reitinga lejasdaļu pārsvarā aizņem Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstis, tostarp Ukraina, Moldova un Kosova.
Baltijas valstis: Lietuva priekšā, Latvija atpaliek
Baltijas kontekstā vislabāk izskatās Lietuva, kas pēc pirktspējas līdz 2030. gadam varētu pakāpties no 20. uz 19. lvietu. Igaunijai tiek prognozēta lejupslīde par vienu vietu, proti, no 25. uz 26., bet Latvijai tiek prognozēta 31. vieta, saglabājot pašreizējo pozīciju.
Turklāt Latvija ir starp valstīm, kur pirktspējas rādītāji ir zemāki nekā nominālie ienākumi, kas nozīmē – reālā dzīves dārdzība "apēd" daļu ienākumu.
Lielas atšķirības saglabājas
Prognozes rāda, ka plaisa starp bagātākajām un nabadzīgākajām valstīm saglabāsies ļoti liela. Piemēram, Luksemburgā IKP uz vienu iedzīvotāju var pārsniegt 150 tūkstošus eiro, kamēr Ukrainā tas būs tikai ap 7 tūkstošiem.
Pat ES ietvaros atšķirības ir ievērojamas – Dānijas rādītāji gandrīz divkārši pārsniedz Grieķijas līmeni.
Kopumā prognozes apstiprina jau zināmu tendenci: Ziemeļeiropa un Rietumeiropa saglabā līderpozīcijas, kamēr Austrumeiropa, tostarp Baltijas valstis, turpina pakāpenisku, bet lēnāku konverģenci.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
