Uz Latvijas ceļiem sasniegts kas nebijis – 30 dienas bez bojāgājušajiem
Nebijis atskaites punkts Latvijas ceļu satiksmē – pēdējo 30 dienu laikā negadījumos nav izdzisusi neviena dzīvība. Līdz šim tik ilgs periods bez traģiskiem negadījumiem Latvijā nav piedzīvots. Iepriekš labākais rezultāts bijis aptuveni 20 vai 21 diena, intervijā portālam "tv3.lv" pastāstīja satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
"Nekad mēs neesam nodzīvojuši 30 dienas bez bojāgājušajiem uz Latvijas ceļiem. Visus iepriekšējos gadus bojāgājušo skaits ir bijis tāds – vidēji katru otro dienu vai trešo dienu. Tā, ka mēs varam nodzīvot 30 dienas bez neviena mirušā, tā nav bijis vēl nekad," komentēja Irbītis.
Jāpiebilst, ka pirms mēneša – Praulienas pagastā, Madonas novadā, traģiskā autoavārijā dzīvību zaudēja trīs cilvēki. Šis notikums izgaismoja virkni nopietnu problēmu gan autovadītāju uzvedībā, gan līdzcilvēku atbildībā.
Pēc traģēdijas Praulienas pagastā ceļu satiksmē šķietami iestājās klusums – notikušas avārijas, arī smagas, taču ne traģiskas. Līdz 20.aprīlī Balvu slimnīcā dzīvību zaudēja šoferis, kurš avarējis 17.aprīlī.
Satiksmes drošības eksperts norāda, ka ir sarežģīti izpētīt iemesls, kādēļ nav notikuši traģiski negadījumi, un šo pozitīvo rezultātu – 30 dienas bez neviena mirušā uz Latvijas ceļiem – nevar izskaidrot ar vienu konkrētu iemeslu. Drīzāk tas ir vairāku faktoru kopums. Viens no tiem varētu būt degvielas cenu kāpums, kas mudinājis cilvēkus braukt mazāk vai uzmanīgāk. Arī ekonomiskāka braukšana bieži nozīmē arī drošāku braukšanu.
"Degvielas cenas ir viens no faktoriem, kas ietekmē mūsu paradumus. [..] Degvielas cenas vienā brīdī uzskrēja augšā, daudzi sāka aizdomāties – braukt vai nebraukt, varbūt sākt braukt nedaudz ekonomiskāk. Ekonomiskāk ir vienādības zīme ar drošāku braukšanu," bilst Irbītis.
Tāpat nozīme varētu būt laikapstākļiem. Pēdējā laikā nav bijuši ekstremāli apstākļi, kas bieži veicina smagus negadījumus. Arī svētku laikā, tostarp Lieldienās, šogad nav notikuši traģiski negadījumi.
Svarīgu lomu, pēc eksperta domām, spēlē arī sabiedrības informēšana. Plašā mediju uzmanība un analīze pēc smagiem negadījumiem liek autovadītājiem vairāk aizdomāties par drošību. Vienlaikus, viens no iemesliem varētu būt arī pastiprināta policijas kontrole – aprīlī norisinājās Eiropas ceļu policijas tīkla ROADPOL akcija "Atļautā braukšanas ātruma kontroles nedēļa".
"Visas šīs lietas sakombinējās un iestājās tāds miera periods. Nevar izslēgt, ka mums vienkārši paveicās, veiksmes faktoru nevar izslēgt," saka eksperts.
Ne mazāk būtisks ir autoparka atjaunošanās process. Latvijā pakāpeniski pieaug jaunāku automašīnu skaits, kas aprīkotas ar modernām drošības sistēmām – automātisko bremzēšanu, joslu noturēšanu un citām tehnoloģijām. Tas palīdz gan novērst negadījumus, gan samazināt to sekas.
Uzlabojusies arī glābšanas dienestu un mediķu darbība. Ja cietušajiem palīdzība tiek sniegta ātrāk, pieaug iespēja izglābt dzīvību, uzsver Irbītis. "Mēs redzam, ka glābēji tikuši pie jaunas tehnikas. Tā viena minūte, ko viņi iegūst, izmantojot savas labākās iekārtas, tā arī var nospēlēt savu lomu," saka eksperts.
Eksperts uzsver, ka šis sasniegums ir labs signāls, taču tas vēl nenozīmē, ka problēma ir atrisināta. Negadījumi joprojām notiek, un tikai ilgtermiņā varēs izvērtēt, kuri faktori devuši lielāko ieguldījumu.
Vienlaikus redzams, ka arī kaimiņvalstīs situācija uzlabojas, piemēram, Igaunijā un Lietuvā pēdējos gados būtiski samazinājies bojāgājušo skaits.
Speciālisti cer, ka Latvijā izdosies turpināt šo pozitīvo tendenci un nākotnē sasniegt vēl ilgākus periodus bez bojāgājušajiem uz ceļiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
