Baltais nams sastādījis "labo" un "slikto" NATO dalībvalstu sarakstu

Tiek ziņots, ka pirms NATO vadītāja Marka Rutes vizītes Vašingtonā šomēnes, sagatavots pārskats par dalībvalstu ieguldījumu un tas sadalīts pa līmeņiem. Šādu informāciju atklājuši trīs Eiropas diplomāti un ASV aizsardzības amatpersona, kas ir iepazinušies ar minēto plānu.

Tā ir jaunākā pazīme, ka prezidents Tramps plāno īstenot savus draudus sabiedrotajiem, kuri nepakļaujas viņa vēlmēm. Un tas ir vēl viens spiediena izdarīšanas mēģinājums uz visai sadrumstaloto aliansi, kuru ir ietekmējušas arī citas Trampa aktivitātes – sākot ar viņa centieniem anektēt Grenlandi līdz brīdinājumam par pilnīgu izstāšanos no pakta.

Šo ideju decembrī izvirzīja arī ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsests, sakot: "Paraugsabiedrotie, kas uzņemas iniciatīvu, piemēram, Izraēla, Dienvidkoreja, Polija, arvien vairāk Vācija, Baltijas valstis un citas, saņems mūsu īpašo labvēlību. Bet sabiedrotie, kas joprojām nepilda savu daļu kolektīvajā aizsardzībā, saskarsies ar sekām."

Viens no diplomātiem "Politico" norādīja, ka šis saraksts atbilst koncepcijai, ko minējis Hegsets. Šobrīd gan Trampa administrācija ir sniegusi maz skaidrības par to, kā varētu izpausties labvēlība vai konsekvences.

"Šķiet, ka viņiem nav īpaši konkrētu ideju… kad runa ir par sliktu sabiedroto sodīšanu," sacīja cita Eiropas amatpersona, kurai, tāpat kā citiem, tika dota anonīma iespēja apspriest delikātus diplomātiskus jautājumus. "Karaspēka pārvietošana ir viena no iespējām, bet tā galvenokārt soda ASV, vai ne?"

Baltais nams ir skaidri paudis savu neapmierinātību ar sabiedrotajiem. "Lai gan ASV vienmēr ir bijušas blakus mūsu tā sauktajiem sabiedrotajiem, valstis, kuras mēs aizsargājam ar tūkstošiem karavīru, nav bijušas blakus mums visas operācijas "Epic Fury" laikā. Prezidents Tramps ir skaidri paudis savas domas par šo negodīgo dinamiku, un, kā viņš teica, ASV to atcerēsies," pauž Baltā nama pārstāve Anna Kellija.

Jebkurš potenciālais plāns kā sodīt NATO aliansi, visticamāk, ietvertu ASV karaspēka pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu. Iepriekš izskanējis, ka šajā ziņā lielākās ieguvējas varētu būt Polija un Rumānija. Tomēr tiek norādīts, ka karaspēka pārvietošana varētu būt ļoti dārga un laikietilpīga. Vēl tiek minēts tas, ka ASV varētu novirzīt militāro tirdzniecību no "sliktajām" uz "labajām" valstīm.

Pagaidām NATO nav sniedzis komentāru saistībā ar šo jautājumu. Tāpat nav skaidrs, kuras valstis ietilpst kurā kategorijā.

Taču iepriekš izskanējis, ka ASV amatpersonas ir slavējušas Lietuvu, Latviju, Igauniju un Poliju par to, ka tās pastāvīgi iegulda militārajā jomā un šajā ziņā atrodas dalībvalstu augšgalā.

Līdz šim sabiedroto sodīšanai ir bijis maz precedentu un Kapitolijā šādi plāni jau tagad saskaras ar pretestību. Dažas bijušās amatpersonas šaubās, vai Trampa administrācija spētu pārvaldīt vēl vienu eksistenciālu krīzi aliansē.

"Tramps un viņa komanda ir aizņemti, cenšoties izkļūt no pašu radītā purva," rezumē Joels Linnainmaki, bijušais Somijas ierēdnis, kurš strādāja pie valsts pievienošanās NATO 2023. gadā. "Visticamāk, administrācijai nav pietiekami daudz iespēju atvērt vēl vienu naidīgu fronti ar Eiropu, kamēr karš turpinās."