Divreiz padomājiet pirms dodat dzeramnaudu: nerakstītie likumi, kas jāzina katram ceļotājam

Kā saka vecā paruna, ja esi Romā, dari kā romieši – un, ja dodies pārgājienā Šveicē, labāk palikt apģērbtam.

Tāds ir izdevniecības "Lonely Planet" padoms jaunākajā grāmatā "Don’t Hike Naked in Switzerland" ("Neiet kaili pārgājienā Šveicē"), kas ir uzticams ceļvedis ceļotājiem, kas dodas pirmo reizi, lai orientētos pieklājības, uzmanības un kultūras jomās ārzemēs.

Aiz nekaunīgā grāmatas nosaukuma slēpjas padziļināts vairāk nekā 100 padomu pārskats ceļotājiem, kā baudīt vislabāko ēdienu, lai kurp ceļojums viņus aizvestu, tostarp Apencelle, Šveicē, kas ir nosaukuma iedvesmas avots.

Gleznainā kantona varas iestādes 2011. gadā lēma pret kailajiem pārgājieniem, kad vīrietis tika redzēts kails pārgājienā garām piknika vietai un kristīgajam rehabilitācijas centram. Kopš tā laika ierobežojums ir spēkā visā Šveicē.

Lai gan Alpu valsts, iespējams, nav labākā vieta pārgājieniem bez drēbēm, tā ir tikai viena no daudzajām etiķetes mācībām, kas izklāstītas ceļvedī.

Piemēram, viens no sešiem galvenajiem padomiem ceļotājiem ir neaizmirst paņemt līdzi austiņas. "Neatkarīgi no tā, vai cilvēki atrodas mājās vai ceļojumā, lielākā daļa nevēlas dzirdēt mūziku, ko nav ieslēguši paši, "TikTok" videoklipus, kurus neskatās, vai skaļas sarunas sabiedriskajā transportā, kurās nepiedalās," norāda "Lonely Planet", piebilstot, ka austiņas ceļotājiem piešķir zināmu "noslēpumainības gaisotni", kas jaunā vidē liecina par pašpārliecību.

Vēl viens svarīgs padoms ir par to, vai dot vai nedot dzeramnaudu

"Dzeramnaudas kultūra katrā valstī ir atšķirīga un nepārtraukti mainās," norāda "Lonely Planet". Atlantijas okeāna otrā pusē restorānos un kafejnīcās dzeramnaudas bieži vien tiek uzskatītas par pašsaprotamu. Izdevējs iesaka restorānu personālam atstāt dzeramnaudu 18–25 % apmērā, bet kafejnīcu baristiem –0,85–1,70 eiro.

No otras puses, tādās valstīs kā Japāna dzeramnaudas došana nav viesmīlības kultūras sastāvdaļa un dažkārt var radīt apjukumu vai pat apmulsumu darbinieku vidū. Tā vietā "Lonely Planet" ieteikums ir dalīties ar žestiem, piemēram, pārdomātu pateicības zīmīti vai foršiem nieciņiem no jūsu valsts, kas tiks novērtēts daudz vairāk.

Paliekot pie Saules zemes, ceļvedis apspriež arī galda etiķetes nozīmi. "Japānā ar ēdamkociņiem norādīt uz cilvēkiem tiek uzskatīts par agresijas izpausmi," norāda "Lonely Planet", piebilstot, ka Ķīnā ēdamkarotes nekad nedrīkst atstāt stāvot vertikāli bļodā, jo tas atgādina rituālus, ko veic, lai godinātu mirušos.

Tikmēr Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un Āzijas valstīs ir svarīgi neaiztikt ēdienu ar kreiso roku – sarežģīta etiķete pasaules kreiļiem.

Citi svarīgi "Lonely Planet" padomi ietver sveiciena etiķeti, rindā stāvēšanu un uzmanīgumu, uzņemot selfijus tādās vietās kā Garoupe pludmale Francijā, kur tie ir pilnībā aizliegti, vēsta "Euro News".

Citi ceļošanas ieteikumi un aizliegumi

Runājot par ceļošanas etiķeti, reti kad ir viens universāls risinājums.

Lai gan monētu mešana ir populāra tūristu atrakcija tādās vietās kā Romas Trevi strūklaka, kur saskaņā ar leģendu viena monēta garantē atgriešanos Romā, bet divas vai trīs monētas sola mīlestību un pat laulības, citviet šādas tradīcijas vietējiem iedzīvotājiem var nešķist tik patīkamas.

Japānā monētu mešana dīķos pie Fudzi kalna ir izraisījusi bažas vietējo iedzīvotāju vidū, kuri uztraucas par ūdens kvalitātes pasliktināšanos un to, kā tas sabojā šīs teritorijas kristāldzidro ūdeni.

Laikraksts "The Independent" rakstīja, ka, lai atturētu tūristus no šādas rīcības, ir uzstādītas norādes japāņu, angļu, ķīniešu un korejiešu valodās, un viena amatpersona sūdzējās, ka problēma ir tik plaša, ka "tas ir nebeidzamais cikls – tiklīdz mēs tās savācam, tiek izmestas jaunas".

Tomēr, ja esat ceļotājs, kam patīk sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem, tālu no lielpilsētu burzmas, kur ikdienas pārvietošanās padara šādas saskarsmes gandrīz neiespējamas, Jamaika varētu būt labs papildinājums jūsu sapņu sarakstam.

Saskaņā ar "Lonely Planet", atturība tiek uzskatīta par aizvainojošu, turklāt tur arī rakstīts, ka šajā salu valstī "jūs bieži teiksiet "labrīt", "labdien" un "labvakar" – gan sasveicinoties, gan atvadoties."