Savāc atkritumus, saņem bonusus: Berlīne testēs jaunu pieeju

Berlīne vēlas šovasar parādīt savu labāko pusi un aicina tūristus dot savu artavu. Vismaz tāda ir "BerlinPay" shēmas pamatideja.

Berlīnes pilsēta joprojām meklē piemērotus partnerus, jo atlīdzībai ir jābūt pūļu vērtai.

Berlīne cer uz pozitīvu loku: cilvēki iesaistās, vairāk novērtē savu apkārtni un kaimiņattiecības un savukārt jūtas novērtēti. Tas savukārt tiek atalgots ar pozitīvu pieredzi, kas savukārt varētu veicināt lielāku iesaisti. Tā pilsēta apraksta modeli tūrisma aģentūras "Visit Berlin" tīmekļvietnē.

Tā norāda, ka mērķis ir veicināt apzinīgu uzvedību pie ūdens un uz ūdens. Vācijas galvaspilsētas gada tēma ir ūdens tūrisms. Projekts tiek skaidrots šādi: ikviens, "kurš savāc atkritumus, palīdz sakopt savu apkārtni vai atbalsta sociālos projektus, saņem atzinību no iesaistītajiem partneriem nelielas privilēģijas vai īpašas Berlīnes pieredzes veidā."

Berlīne tagad meklē uzņēmumus un iniciatīvas, kas vēlas piedalīties. Uzmanība tiek pievērsta iestādēm, kas saistītas ar Berlīnes ūdens ainavām, piemēram, mobilitātes pakalpojumu sniedzējiem, ūdens sporta un tūrisma operatoriem, restorāniem, kā arī kultūras un izglītības iestādēm. Galīgie piedāvājumi būs "elastīgi, sākot no nelielām papildu iespējām līdz īpašiem piedāvājumiem."

"BerlinPay" kampaņu paredzēts sākt 2026. gada vasarā ar galvaspilsētas šī gada tēmu: ūdens tūrisms.

Projektu atbalsta Berlīnes Senāta Ekonomikas, enerģētikas un publisko uzņēmumu departaments. Pilna programma tiks prezentēta maija vidū; jautājumi par detaļām līdz tam laikam paliks neatbildēti.

Vai tūristi var atrisināt Berlīnes atkritumu problēmu?

Tikmēr Berlīnē ir arvien pieaugoša atkritumu problēma. Tomēr var droši pieņemt, ka nelegālu atkritumu izgāšanu, piemēram, izmestu mēbeļu un vecu veļas mašīnu izgāšanu, diez vai var vainot pilsētas viesus.

Saskaņā ar Berlīnes pašvaldības tīrīšanas dienesta ziņojumiem, nelegāli izgāztu atkritumu izvešanas izmaksas Berlīnē pagājušajā gadā sasniedza aptuveni 13,1 miljonu eiro, salīdzinājumā ar aptuveni 10,3 miljoniem eiro iepriekšējā gadā. Neikelnas rajona sabiedriskās kārtības birojs ziņoja par 15 000 sūdzībām gadā saistībā ar atkritumiem.

Līdztekus nelegāli izgāztiem lielgabarīta atkritumiem, arī mazāki priekšmeti, piemēram, izsmēķi un iepakojums piemēslo pilsētu. Berlīnes politiķi arvien biežāk reaģē ar stingrākiem pasākumiem. Galvenā pieeja ir ievērojams sodu pieaugums. No 2025. gada beigām ir spēkā stingrāks sodu grafiks: izsmēķa nomešana tagad izmaksā līdz 250 eiro iepriekšējo 55 eiro vietā, un nopietnos gadījumos pat 3000 eiro.

Par nelegāli izgāztiem lielgabarīta atkritumiem var tikt piemērots naudas sods no 1500 līdz 11 000 eiro atkarībā no apjoma, un par bīstamajiem atkritumiem — līdz pat 15 000 eiro. Papildus lielākiem sodiem pilsēta paļaujas arī uz pastiprinātām pārbaudēm un lielāku darbinieku skaitu sabiedriskās kārtības birojos. Mērķis ir biežāk pieķert atkritumu pārkāpējus un konsekventāk piemērot noteikumus.

Kopenhāgena kā paraugs: laivu brauciens, ierodoties ar vilcienu

Sākotnējās reakcijas uz programmu Berlīnē ir dažādas. "Jauks veids, kā pavadīt atvaļinājumu?" sarkastiski jautā viens interneta lietotājs "X" platformā. Cits joko, ka cimdi, slota un lāpsta jau ir gatavībā. Daži apgalvo, ka pilsētai vispirms vajadzētu noslaucīt savu durvju priekšu, gluži burtiski.

Tomēr citi uzskata šo ideju par inovatīvu. Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, kur šī koncepcija ir ieviesta kopš 2024. gada, pētījumi liecina par izteikti pozitīvu ietekmi. Saskaņā ar shēmu "CopenPay" tūristiem par īpaši ilgtspējīgu rīcību tiek piešķirtas tādas atlīdzības kā laivu braucieni vai bezmaksas velosipēdu noma. Kuponi ir pieejami pat tad, ja varat pierādīt, ka tur ceļojāt ar vilcienu, nevis lidmašīnu.

Saskaņā ar aptaujas datiem, "CopenPay" programma ir mudinājusi 70 procentus tūristu pieņemt videi draudzīgus ieradumus. To atklāja Dānijas galvaspilsētas reģiona tūrisma organizācija "Wonderful Copenhagen".

Septiņi no desmit tūristiem pamet Kopenhāgenu ar jaunu apņemšanos

Kopenhāgenas apmeklētāji, kas šķiro atkritumus, izmanto sabiedrisko transportu un izvēlas tādas aktivitātes kā riteņbraukšana vai dalību bioloģiskās daudzveidības darbnīcās, var saņemt kuponus. 2024. gadā izmēģinājuma projektā piedalījās 5000 tūristu; 2025. gada vasarā šis skaitlis jau bija 25 000. Organizatori ziņoja par velosipēdu nomas pieaugumu par 59 procentiem un lielu interesi no pilsētām visā Eiropā.

"Kad cilvēki ir atvaļinājumā, viņi ir atvērtāki jaunām idejām, un ar "CopenPay" mēs esam parādījuši, ka tūristi ne tikai labprāt piedalās, bet arī ir iedvesmoti ņemt mājās vairāk nekā tikai selfiju ar Mazo nāriņu; viņi paņem līdzi jaunus ieradumus," pēc otrās sezonas sacīja Rike Holma Pētersena, "Wonderful Copenhagen" komunikācijas un uzvedības pētījumu vadītāja.

Saskaņā ar pašas datiem vairāk nekā 100 organizācijas un galamērķi ir sazinājušies ar Kopenhāgenas projektu, tostarp pilsētas Vācijā.

"Tas ir tikai sākums," ir pārliecināta Rike Holma Pētersena: "Ceļotāji vēlas darīt labu un vēlētos redzēt tādas iniciatīvas kā "CopenPay" savās dzimtajās pilsētās, no Čikāgas līdz Sidnejai."

Kā programma attīstīsies Berlīnē un ar tās apmeklētājiem, kļūs skaidrs pēc vasaras.