Vairāk radaru, slāpētāji un jaunas pilnvaras: kā no droniem sargā Rīgas lidostu

Lai gan ģeopolitiskie satricinājumi un jauni drošības draudi sabiedrībā rada satraukumu, lidojumu drošuma līmenis, pēc ekspertu teiktā, saglabājas augsts. "Praktiski lidojumu drošuma līmenis entos gadus ir nemainīgs pie lidojumu skaita pieauguma. Respektīvi, debesis paliek drošākas," raidījumā norādīja Gorodcovs.

Vienlaikus viņš atzina, ka Baltijas reģionā navigācijas traucējumi kļuvuši par ikdienu. "Navigācijas traucējumi praktiski ir iepriekšējo gadu līmenī. Tas ir kļuvis par jauno normālo Baltijas reģionā," viņš sacīja.

Runājot par aizsardzību pret nevēlamiem droniem lidostas teritorijā, Gorodcovs uzsvēra, ka pēc pagājušā janvāra incidenta būtiski uzlabota gan normatīvā bāze, gan tehniskā gatavība. "Kopš pagājušā janvāra incidenta ir grozīti vismaz četri likumi, lai palīdzētu kritiskās infrastruktūras objektiem būt gataviem šāda veida incidentiem," viņš skaidroja.

Pēc viņa teiktā, būtiska izmaiņa ir tā, ka tiesības reaģēt uz dronu apdraudējumiem tagad ir ne tikai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bet arī policijai un konkrēto objektu apsardzei.

Tāpat lidostas tehniskais aprīkojums pastiprināts trīs kārtās. "Ir iegādāti un izvietoti papildu sensori ap lidostu, ir pārnēsājamie frekvenču slāpētāji, uzstādīts papildus radars, un pēc plāna būs arī jaudīgs stacionārs frekvenču slāpētājs," stāstīja Gorodcovs.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd lidosta "Rīga" ir labi sagatavota šādu risku identificēšanai un novēršanai. Pagājušajā gadā Civilās aviācijas aģentūras kompetencē nonākušas 125 administratīvās lietas, bet policijai visā valstī fiksēti vairāk nekā 700 gadījumi — vairāk nekā divreiz vairāk nekā gadu iepriekš.

Pēc Gorodcova teiktā, tas daļēji saistīts ar lielāku dronu pilotu skaitu — Latvijā reģistrēti jau vairāk nekā 20 tūkstoši tālvadības pilotu, taču galvenokārt tas liecina par uzlabotām identificēšanas spējām.

Runājot par dronu pilotu disciplīnu, viņš vērtēja to piesardzīgi pozitīvi. "Es teiktu — uzlabojas. Palielinājies kopējais zināšanu līmenis, pieaug to pilotu skaits, kas kārto pārbaudījumus un eksāmenus," sacīja Gorodcovs.

Tīši mēģinājumi apiet sistēmu gan esot reti. "Uz vienas vai abu roku pirkstiem var skaitīt gadījumus, kad cilvēki tīšā prātā mēģina testēt sistēmu. Tie ir ārkārtīgi reti gadījumi," uzsvēra Civilās aviācijas aģentūras vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielākā daļa pārkāpumu notiek nezināšanas vai kļūdainas pārliecības dēļ, nevis apzināta ļaunprātīga nodoma rezultātā.