Kā Latvija spēj reaģēt uz droniem? Rajevs uzskata – kaut viens lidaparāts tomēr būtu jānotriec
Turpinās izmeklēšana par Rēzeknes novadā trešdien uzietajām drona atlūzām, tāpēc pagaidām vēl nav iespējams apstiprināt tā izcelsmi un nokrišanas laiku. Tā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns. Rīgas pilī pārrunāti nesenie incidenti un pretgaisa spēju stiprināšana.
Latvijas gaisa telpas apdraudējums bija viens no galvenajiem tematiem, kam šodien tika veltīta uzmanība Rīgas pilī. Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču NBS komandieris Kaspars Pudāns sacīja, ka izmeklēšana par trešdien Rēzeknes novadā atrasto dronu šobrīd vēl nav nesusi rezultātus.
"Tiek skatīti mūsu sensoru datu ieraksti attiecīgajā laikā, lai redzētu, vai tomēr ir kaut kādas pazīmes par šo lidojuma trajektoriju, no kuras valsts, caur kuru valsti un kurā brīdī tas noticis. Pagaidām rezultātu nav," atzīst Pudāns.
Ar prezidentu pārrunāti gan nesenie dronu incidenti, gan militāro spēju attīstība, īpaši, lai stiprinātu pretgaisa aizsardzību. Un, kā uzsver Pudāns, bruņoto spēku iespējas reaģēt uz apdraudējumu gaisa telpā ir atkarīgas no tehniskā aprīkojuma.
"Reaģēšanu, pirmkārt, ietekmē mūsu spējas pamanīt laicīgi. Ir dažāda veida sensori, kurus mēs izmantojam – gan izlūkošanas, gan gaisa telpas novērošanas sensori. Bet jāpieņem, un mēs to esam iestrādājuši savās procedūrās, ka ne vienmēr vajadzīgā attālumā tas tiek pamanīts, ne vienmēr ir laicīgi pamanīts. Un tas tāpēc varētu arī ietekmēt spējas reaģēt," saka Pudāns.
Uzlabojumi ir, bet nepietiekami. Tā uzskata Saeimas ārpusfrakciju deputāts, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs.
Viņaprāt, kaut viens drons tomēr būtu jānotriec: "Jā, es domāju, ka beigu beigās tas ir jāparāda. Tas ir jāparāda gan tai otrai pusei, kas pāri robežai mums darbojas, lai viņi zinātu, ka mēs esam gatavi tādas lietas darīt. Un es domāju, ka ir pienācis tas laiks parādīt mūsu sabiedrībai, jo mūsu bruņotie spēki nav nekādi vājie un tiem ir spējas, lai tādus uzdevumus izpildītu."
Vienlaikus Rajevs ir pārliecināts, ka aizsardzības resorā nekavējoties ir nepieciešamas pārmaiņas, tāpēc viņš trešdien balsoja par aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju: "Diemžēl tās ir vairākas jomas, kurās tās problēmas ir milzušas, bet diemžēl tās nav diskutējamas atklātā ēterā."
Sprūds amatu nosargāja, bet Rajevam tagad būs jāskaidrojas par savu balsojumu, jo viņš ir Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Tas ir otrs augstākais politiskais amats ministrijā. Kā noskaidrojušas TV3 Ziņas, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) notikušo ar Rajevu pārrunās pēc Lieldienām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
