Uz saturu

Vai dot lielāku brīvību rīkoties ar pensiju uzkrājumiem? Koalīcijas partneru domas dalās

Vai ļaut cilvēkiem noteiktos gadījumos izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrājumus, vai tomēr sistēmu neaiztikt? Par to TV3 raidījumā "900 sekundes" diskutēja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV). Kamēr ZZS rosina diskutēt par elastīgāku pieeju, tostarp iespēju līdzekļus izmantot kritiskās veselības situācijās, Čakša brīdina — šāds ceļš var novest pie pensiju sistēmas destabilizēšanas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Diskusiju par 2. pensiju līmeņa nākotni aktualizējis Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums pārskatīt līdzšinējo pieeju, reaģējot uz sabiedrības neapmierinātību ar sistēmas ienesīgumu un uzkrājumu pārvaldīšanu.

Rokpelnis intervijā norādīja, ka bažas par sistēmu esot pamatotas. "No 25 gadiem, kopš šis formāts darbojas, tikai pēdējos gados adekvāts ienesīgums ir veidojies šai naudai… līdz šim vienīgie, kas pelnīja, bija bankas," viņš sacīja.

ZZS priekšlikums, pēc politiķa teiktā, nav par brīvu naudas izņemšanu ikdienas vajadzībām, bet par mērķētiem izņēmumiem — īpaši smagu veselības problēmu gadījumos. "Ja tev ir izvēle starp nesagaidīt pensijas vecumu vai paņemt no pensiju kapitāla, lai to pensijas vecumu sagaidītu, manuprāt, tas ir adekvāts piedāvājums," argumentēja Rokpelnis.

Viņš arī rosināja diskutēt par lielāku elastību pensijas vecuma sasniegšanas brīdī — piemēram, ko darīt, ja cilvēks pensionējas tirgus krituma laikā un uzkrājuma vērtība ir sarukusi.

Savukārt Anda Čakša aicināja skatīties piesardzīgi un mācīties no kaimiņvalstu pieredzes. "Igaunijas premjere teica, ka tā ir lielākā kļūda, ko viņi ir pieļāvuši savā vēsturē," viņa atgādināja, runājot par Igaunijas lēmumu atļaut 2. līmeņa uzkrājumu izņemšanu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pēc Čakšas domām, veselības aprūpes problēmas nevajadzētu risināt, izmantojot pensiju sistēmu. "Fokusam ir jāpāriet uz veselības aprūpes sakārtošanu, nevis jācenšas to risināt ar citas sistēmas izjaukšanu," viņa uzsvēra.

Diskusijā izskanēja arī kritika par to, ka daudzi iedzīvotāji nejūtas ieguvēji no pašreizējā modeļa, kamēr fonda pārvaldītāji ilgstoši guvuši stabilu peļņu. Abas puses atzina — sistēmā uzlabojumi jau veikti, tostarp samazinātas komisijas maksas un paplašinātas investēšanas iespējas, taču diskusija par papildu elastību ir vietā.

Čakša pieļāva, ka pārmaiņas varētu būt iespējamas, taču ne pensiju sistēmas dekonstrukcijas formā. "Fleksibilitātei būtu jābūt — tur es piekrītu," viņa sacīja, minot iespējas pārskatīt uzkrājuma izmaksas brīdi vai noteikumus tirgus svārstību situācijās.

Savukārt Rokpelnis uzsvēra — mērķis neesot izjaukt sistēmu. "Mērķis nav pensiju sistēmas dekonstrukcija, mērķis ir veselīgāka, ilgtspējīgāka sabiedrība," viņš teica.

Diskusijā gan izskanēja arī politisks piesardzības signāls — Čakša atzina, ka priekšvēlēšanu gaisotnē šādas iniciatīvas var iegūt populistisku nokrāsu, tādēļ būtiska būšot ekspertu iesaiste un vēss prāts.

Pašlaik skaidrs viens — jautājums par 2. pensiju līmeņa nākotni ir atvērts, taču vienprātības par to, vai iedzīvotājiem dot plašākas tiesības rīkoties ar uzkrājumu, vēl nav.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm