Latvijā drūmākā statistika Baltijas valstīs – uz ceļiem vairāk bojāgājušo nekā Igaunijā un Lietuvā
Pozitīvas tendences ceļu satiksmē Eiropas Savienībā (ES) – 2024. gadā bloka valstīs par 2,2% samazinājies satiksmes negadījumos bojāgājušo. Vienlaikus Baltijas valstu kontekstā statistika atklāj drūmu ainu par situāciju uz Latvijas ceļiem, liecina "Eurostat" publicēties dati.
2024. gadā visā ES ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 19 934 cilvēki, kas ir par 2,2% mazāk nekā 2023. gadā. Tas ir jau otrais gads pēc kārtas, kad bojāgājušo skaits samazinās.
Statistika par vidējo rādītāju visā Eiropas Savienībā liecina, ka 2024. gadā uz vienu miljonu iedzīvotāju negadījumos dzīvību zaudējuši 44 cilvēki.
Labākie rādītāji reģistrēti Zviedrija (20 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju), kam seko Malta (21) un Dānija (24). Savukārt augstākie rādītāji bija Rumānija (78), Bulgārija (74) un Grieķija (64).
Arī Latvija ir starp valstīm ar salīdzinoši augstu bojāgājušo skaitu — aptuveni 60 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, mūsu rādītāji ir sliktākie. Igaunijā uz miljons iedzīvotājiem negadījumos miruši 50 cilvēki, bet Lietuvā šis skaits ir vēl zemāks, proti – 43.
Vienlaikus – pēdējo 10 gadu laikā bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos ir ievērojami samazinājies — par 17,4%.
Jāatgādina, ka šogad aprīlī sasniegts nebijis atskaites punkts Latvijas ceļu satiksmē – 30 dienu laikā negadījumos nav izdzisusi neviena dzīvība. Līdz šim tik ilgs periods bez traģiskiem negadījumiem Latvijā nav piedzīvots. Iepriekš labākais rezultāts bijis aptuveni 20 vai 21 diena.
"Nekad mēs neesam nodzīvojuši 30 dienas bez bojāgājušajiem uz Latvijas ceļiem. Visus iepriekšējos gadus bojāgājušo skaits ir bijis tāds – vidēji katru otro dienu vai trešo dienu. Tā, ka mēs varam nodzīvot 30 dienas bez neviena mirušā, tā nav bijis vēl nekad," portālam "tv3.lv" komentēja satiskmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Jāpiebilst, ka pirms mēneša – Praulienas pagastā, Madonas novadā, traģiskā autoavārijā dzīvību zaudēja trīs cilvēki. Šis notikums izgaismoja virkni nopietnu problēmu gan autovadītāju uzvedībā, gan līdzcilvēku atbildībā.
Pēc traģēdijas Praulienas pagastā ceļu satiksmē šķietami iestājās klusums – notikušas avārijas, arī smagas, taču ne traģiskas. Līdz 20.aprīlī Balvu slimnīcā dzīvību zaudēja šoferis, kurš avarējis 17.aprīlī.
Satiksmes drošības eksperts norāda, ka ir sarežģīti izpētīt iemesls, kādēļ nav notikuši traģiski negadījumi, un šo pozitīvo rezultātu – 30 dienas bez neviena mirušā uz Latvijas ceļiem – nevar izskaidrot ar vienu konkrētu iemeslu. Drīzāk tas ir vairāku faktoru kopums. Viens no tiem varētu būt degvielas cenu kāpums, kas mudinājis cilvēkus braukt mazāk vai uzmanīgāk. Arī ekonomiskāka braukšana bieži nozīmē arī drošāku braukšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
