Uz saturu

Laiks ir tik, cik ir. Jaunie vēlēšanu sistēmas izstrādātāji gatavi darbus pabeigt saspringtā termiņā

Trīs uzņēmumiem – "Tet", LMT un "Latvijas valsts mežiem" – uzticētie darbi vēlēšanu datorsistēmu izstrādei ir izpildāmi noteiktajā divu mēnešu termiņā. To šodien atzina Saeimas deputāti, kad bija izvaicājuši šo uzņēmumu pārstāvjus. Pēdējā brīža lēmums mainīt darbu veicēju pieņemts pēc IT iepirkumu skandāla, cerībā mazināt risku un negraut uzticēšanos vēlēšanu godīgai norisei.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Visu trīs uzņēmumu pārstāvji Saeimas deputātiem apliecināja, ka jau rūpīgi iepazinušies ar veicamo darbu apjomu un termiņiem, un visi kā viens pauda pārliecību, ka šis uzdevums viņiem ir pa spēkam.

Uzņēmums "Tet" veiks drošības testus.

Dmitrijs Ņikitins
"Tet" galvenais tehnoloģiju direktors

"Mūsu mērķis būs pārliecināties, ka tas, kas tiek pārņemts no iepriekšējā ražotāja, ir drošs. Un pēc tam, kad mēs esam izveikuši esošās programmatūras auditu, mēs arī testēsim jau jaunizstrādāto papildināto sistēmu no nulles. Veiksim uzlaušanas testu. Pārliecināsimies, ka no āras nevar piekļūt sistēmai un attiecīgi arī vēlēšanu rezultātus nav iespējams ietekmēt."

Komisijas vadītājs Oļegs Burovs vērsa uzmanību, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem uzticēts "Latvijas valsts mežiem" – uzlabot vēlētāju tiešsaistes reģistru, kas nodrošina iespēju balsot jebkurā iecirknī.

"Ja tas nebūs izdarīts, mums, esošajiem politiķiem, vajadzētu iet jūsu dziļajos mežos. Tāpēc palīdziet mums!" pauda Burovs.

Māris Kuzmins
"Latvijas valsts mežu" tehnoloģiju un attīstības direktors

"Kāpēc mēs esam droši, ka mēs to varam paveikt? Tam ir vairāki iemesli. Pirmais, mēs ar IT izstrādēm nodarbojamies jau vairāk kā desmit gadus. Sākām pilnīgi no nulles. Uz šo brīdi esam izauguši līdz komandai, kas ir aptuveni 50 cilvēki. Mēs esam izstrādājuši stipri vien sarežģītākus risinājumus."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt LMT pilnveidos vēlēšanu informācijas sistēmu, kas nepieciešama, piemēram, kandidātu sarakstu iesniegšanai un lai palīdzētu apkopot rezultātus.

Juris Binde
LMT grupas prezidents

"Kā bija teikts "Šveikā", "kad valstij grūti laiki, katram kroplim jāiet palīgā". Mēs arī šo principu ar prieku pieņēmām. No vienas puses, tas mums ir zināms izaicinājums, jo uzdevums nav vienkāršs. No otras puses, šādā situācijā palikt malā un teikt, ka mēs to nedarīsim, nebūtu pareizi. Runājot par pašu procesu, iepriekšējā procesā bija izdarīts nepareizi viss, ko vien varēja izdarīt nepareizi."

Visiem darbiem jābūt pabeigtiem saspringtā termiņā – līdz 30. jūnijam.

Māris Zviedris
Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs

"Es teiktu, kopumā mēs noteikti, protams, vērtējam to pozitīvi. Vienkārši ir jārēķinās, ka laiks ir tiešām tik, cik tas ir."

Lai gan neviens deputāts neiebilda šo trīs uzņēmumu iesaistīšanā, viedokļi dalījās, vai līdz ar darbu veicēja nomaiņu kliedētas bažas par vēlēšanu tehnisko norisi.

Māris Kučinskis
Saeimas deputāts, "Apvienotais saraksts"

"Es vismaz pagaidām ļoti uzticos šīm trīs kapitālsabiedrībām – ne tikai no to kapacitātes, bet arī no tādas vēlmes patiešām savu vārdu turēt. Tāpēc man šķiet, ka viss ir "okey"."

Ilze Stobova
Saeimas deputāte, LPV

"Šī nav pirmā reizi, kad komisijai sola, ka viss ir kārtībā, ka viss strādās un ka bažas – tās ir mūsu iekšējās fobijas. Bet te es gribētu jautāt ļoti konkrēti. Sakiett, lūdzu, ja ministrijas dotie uzdevumi kompānijām, kuras ir uzņēmušās veikt šo procesu, nerealizēsies tā, kā šajā grafikā ir rakstīts, kurš par to uzņemsies atbildību?"

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Raimonds Čudars
viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, "Jaunā Vienotība"

"Jūs jautājat par atbildību. Par to es varu atbildēt pavisam konkrēti. Es uzņemšos atbildību par to."

Paužot atbalstu trīs uzņēmu iesaistei, deputāti uzdeva katru nedēļu iesniegt rakstisku ziņojumu par darbu izpildes gaitu. Ar vēlēšanu platformas līdzšinējo izstrādātāju "RIX Technologies" līgums ir lauzts. Pēc Raimonda Čudara teiktā, šādas izmaiņas bija jāveic, lai nevarētu apšaubīt Saeimas vēlēšanu leģitimitāti un izvairītos no iespējamiem reputācijas riskiem.

Tas arī ļaušot ietaupīt naudu. Darbu veikšana izmaksāšot 580 tūkstošus eiro. Tas ir lētāk par iepriekš plānoto, jo valstij piederošie uzņēmumi strādājot ar zemākām stundu likmēm.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm