Briest liela krīze! Brīdina par nenovēršamu skolēnu skaita kritumu tuvāko gadu laikā
Dati rāda ļoti skaudru ainu – līdz 2040. gadam audzēkņu skaits Latvijas skolās saruks par teju pusi. Par šo briestošo krīzi jau tagad trauksmi ceļ mūsu profesionālās skolas, kuru uzdevums ir ne tikai dot iespēju jauniešiem iegūt izglītību, bet arī sagatavot dažādu arodu speciālistus darba tirgus vajadzībām. Ko šī demogrāfiskā bedre, no kuras izrāpties vairs nav iespējams, nozīmēs darba tirgum un vai ir plāns, kā nākotnē uzņēmējus nodrošināt ar kvalificētu darba spēku?
Valmieras tehnikums ir viena no profesionālās izglītības iestādēm Latvijā, kurā var apgūt dažādākos arodus. Adrians te izvēlējies mācīties metālapstrādi, jo uzskata, ka tā ir gana labi pelnoša joma un, kas ne mazāk svarīgi – tieši viņa dzimtās Valmieras pusē tik pieprasīta profesija, ka uzņēmumi gatavi tehnikuma audzēkņus algot, tiem vēl esot skolas solos.
"Aiziet uz praksi un grib, lai paliek uzreiz strādāt. Es saku, ka vēl jau nevar, vispirms skola jāpabeidz un tad var iet, bet Valmierā ir daudz iespējas. Ir vairāki uzņēmumi, kur tieši meklē metālapstrādes darbiniekus. Šī programma ir diezgan plaša. Var metināt, frēzēt, virpot, visādas lokšņu liekšanas. Un tu daudz apgūsti, tas nav tā, ka iemācies tikai vienu. Šis ir plašs jēdziens, līdz ar to tev vieglāk būs atrast arī darbu."
Tomēr tehnikumam, kurš pēdējos gados arī pamatīgi investējis līdzekļus, lai audzēkņi prasmes varētu apgūt ar modernām iekārtām, ir bažas par to, vai jau tuvāko gadu laikā būs ko mācīt, jo prognozes ir, maigi sakot, bēdīgas.
Ja šajā mācību gadā visās vispārējās izglītības iestādes kopumā mācījās vairāk nekā 223 000 skolēnu, tad prognozēs rāda, ka jau pēc pieciem gadiem to skaits būs zem diviem simtiem tūkstošu, bet 2040. gadā demogrāfijas bedri izjūtīs ļoti – kopējais skolēnu skaits būs vien virs 120 tūkstošiem – par vairāk nekā 40% mazāk nekā šobrīd.
"Situācija ir satraucoša. Jo līdz 2040. gadam izglītības sistēmā kopumā, izglītojamo skaits, saruks uz pusi, attiecībā pret šo brīdi. Pie šādas tendences 2040. gadā profesionālās izglītības lauciņā nonāks ļoti maz izglītojamie, un mēs skaitliski varēsim sagatavot maz speciālistu industrijai, kur ir ļoti liels pieprasījums jau patreiz, attīstoties industriālajām teritorijām reģionos."
Tam visam klāt – vēl konkurence ar vidusskolām, jo arī tās izjutīs demogrāfijas bedri un dažādos veidos centīsies piesaistīt skolēnus. Izglītības ministrijā atzīst – vienkāršs risinājums, lai profesionālās skolas varētu turpināt sagatavot kvalificētu darbaspēku, nav. Taču šīm skolām esot jādomā, kā to darīt un viens variants – ar vien vairāk koncentrēties uz pieaugušo izglītību.
"Pieaugušajiem būs jāpārkvalificējas, jo profesijas mainās un mainās arī darba tirgus dinamika, līdz ar to atslēga, lai darba spēks saglabātos, ir arī šo nodrošināt – šo pieaugušo pārkvalifikāciju, bet skaidrs, ka tikai ar šo valstī kopumā šī problēma netiks atrisināta, un tas jau skar arī citu ministriju kompetenci."
"Manuprāt, šobrīd ir ļoti svarīgi visiem kopā domāt, kā mums risināt šo problēmu, ka mēs skaidri apzināmies, ka darba roku nepietiks. Te ir jādomā par daudz īsākām, zināšanām ietilpīgākām, bet ātrāk apgūstamām profesijām un prasmēm, kuras ir šodien vajadzīgas darba devējam, nevis sēdēt skolas solā, lai iegūtu prasmes, kas mūsdienās nemaz vairs nav vajadzīgas."
Tehnikumi gan jau tagad pielāgojas darba tirgum, optimizējot programmas, dažus arodus vairs nemāca, citus saīsina, lai jaunieši ātrāk varētu uzsākt darbu gaitas. Tikmēr uzņēmēji uz nākotni raugās ar bažām. Darbinieku trūkums jau šobrīd ir problēma, un demogrāfijas kritums situāciju vēl saasinās. Tādēļ arvien biežāk tiek minēts arī sabiedrībā nepopulārs risinājums – ārvalstu darbaspēka piesaiste.
"Mēs varbūt negribam to dzirdēt, bet visērtāk un visloģiskāk ir šie krievvalodīgie no bijušajām padomju valstīm. Diemžēl kā pretstats, ir, protams, indieši. Bet tad, kurš tad? Jo Latvijas ekonomiskā situācija ir tāda, kāda ir. Protams, ir valodas jautājums un viss pārējais."
Jāmin arī, ka demogrāfijas krituma dēļ var nākties pieņemt vēl citus nepopulārus lēmumus, kā skolu tīkla vēl lielāka optimizāciju. Izglītības ministrija iepriekš aplēsusi, ka jau no 2030. gada Latvijā pietiktu ar aptuveni 160 lielām vidusskolām un ģimnāzijām – pašlaik to ir par apmēram 100 vairāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
