Karaļauču iedzīvotājs aizdedzina sevi, protestējot pret Krievijas karu. Režīms cenšas visu slēpt

Programmētājs Aleksandrs Okunevs aizdedzināja sevi Krievijas iebrukuma Ukrainā trešajā gadadienā – 2025. gada 24. februārī.

Pirmā informācija par to, ka 1988. gadā dzimušais Karaļauču iedzīvotājs sadedzinājis sevi dzīvu, protestējot pret karu Ukrainā, publicēta Igaunijas ārvalstu izlūkdienesta ziņojumā. Mirušā vārds tur gan minēts netika. Incidenta detaļas izdevumam "Important Stories" izdevās noskaidrot sadarbībā ar Lietuvas sabiedrisko mediju un igauņu "Delfi".

Medijiem izdevies rekonstruēt notikušo, pamatojoties uz Izmeklēšanas komitejas dokumentiem, sarunām ar Okuneva radiniekiem un kolēģiem, kā arī avotiem Eiropas drošības jomā.

Vīrietis pašnāvību veicis zīmīgā vietā pašā pilsētas centrā – memoriālā, kas veltīts PSRS karavīriem. Pirms aizdedzināšanās viņš sniegā uzrakstījis divus vārdus -"nē karam".

Medijs atgādina, ka 2010. gadā Karaļauči iemantoja Krievijas protestu galvaspilsētas reputāciju, toreiz plaši mītiņi pat noveda pie gubernatora Georgija Bosa nomaiņas. Taču pēc kara sākuma Ukrainā pilsēta neizrādīja īpašu protestu aktivitāti. Pirmajās iebrukuma dienās pilsētu pāršalca pretkara akciju vilnis, un kādu brīdi tā pat kļuva par līderi pēc sastādīto protokolu skaita par armijas "diskreditēšanu". Taču protesti ātri apsīka, tāpat kā visā Krievijā. "Šeit politiskā telpa ir iztīrīta tāpat kā visā Krievijā," skaidro aktīvists Igors Luzins, bijušais vietējā Navaļnija štāba darbinieks.

37 gadus vecais Aleksandrs Okunevs nebija aktīvists. Viņš izvairījās runāt par politiku darbā, nestrīdējās ar savu ģimeni par karu. Okunevam gandrīz nebija draugu, viņam nebija draudzenes, viņš dzīvoja viens, noskaidrojuši žurnālisti.

Darbā par viņu sūdzību nebija. Okunevs strādājis labi, saka viņa kolēģis, kurš uzskata, ka vīrietis varēja izveidot labu karjeru, bet šķiet, ka viņam īsti nerūpēja nauda. Sešus mēnešus pirms pašnāvības viņš no darba nolēmis aiziet, bet citur strādāt nav sācis.

A Kaliningrad resident committed self-immolation in protest against the war. City authorities covered it up for over a year.

The incident only came to light after a report by Estonian Foreign Intelligence.

According to the report, a 37-year-old Alexander Okunev, on the third… pic.twitter.com/0u2iIyduzm

— Visegrád 24 (@visegrad24) May 6, 2026

Kā raksta medijs, gan datums, gan vieta – galvenais kara memoriāls pilsētā – acīmredzami netika izvēlēti nejauši. Varbūt arī laiks, – raķešu triecieni Kijevai 2022. gada 24. februārī sākās tikai ap pieciem no rīta.

Vīrieša apdedzināto līķi, neskatoties uz vairākām videonovērošanas kamerām pie memoriāla, kāds garāmgājējs atrada tikai aptuveni ap plkst.06.40 no rīta. Uz sniega ar aerosolu bija uzrakstīti vārdi – "nē karam". Notikuma vietā ieradās vietējie izmeklētāji. Par incidentu tika ziņots pilsētas administrācijas vadītājai Jeļenai Djatlovai. Viņa nekavējoties pārņēma kontroli pār visu, medijam pastāstījis Eiropas izlūkdienesta virsnieks.

Viņai palīdzēja vietējā kultūras mantojuma objektu aizsardzības dienesta vadītājs Jevgeņijs Maslovs. Galvenais bija ātri atbrīvoties no līķa un uzraksta sniegā – visvairāk amatpersonas bija noraizējušās, ka žurnālisti uzzinās par incidentu. Amatpersonas visu "notīrījušas" līdz plkst.9.15. Incidenta pēdas bija noslēptas, un varasiestādes atvieglotas, ziņojot reģionālajam gubernatoram un citām valdības amatpersonām, ka neviens neko nav redzējis.

Informācija par notikušo pirmo reizi atklātībā nonāk tikai divus gadus vēlāk, kad to publicē Igaunijas izlūkdienests. Jāpiebilst, ka ziņojumā vīrieša identitāte netiek atklāta, tikai incidenta detaļas.

Nevienā Karaļauču medijā šī ziņa tā arī neparādījās. Par Okuneva nāvi nerakstīja arī "Telegram" kanāli, nebija nekādu ierakstu sociālajos tīklos. Arī tuvinieki publiski par to nerunāja.

Kāds Okuneva paziņa medijam stāsta, ka pirms pašnāvības viņš uzvedās "pilnīgi normāli". Nebija nekādu pazīmju par gaidāmo, un notikušais visiem bija šoks.

Tuvinieki sarunā ar žurnālistiem atsaucas uz ekspertīzēm, kas konstatēja, ka "ārējas ietekmes nebija". Radiniekus nopratināja, policija apmeklēja bijušos kolēģus, bet neko būtisku neieguva.

Savukārt kāds tuvs cilvēks žurnālistiem atklājis, ka vīrietis atstājis pirmsnāves vēstuli. "Viņš rakstīja, ka ir cits ceļš. Viņa pasaules redzējumā laikam vajadzēja valdīt mieram. Viņš negribēja dzīvot tādā pasaulē, tāpēc pieņēma šādu lēmumu. Bet mēs visi saprotam, ka tā ir utopija," norādīja tuvinieks.

Pilsētas administrācijas vadītāja Jeļena Djatlova un kultūras mantojuma dienesta vadītājs Jevgeņijs Maslovs uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja.

Savukārt Krievijas kultūras ministrs Andrejs Jermaks paziņoja, ka viņam šī "negadījuma" izmeklēšanas rezultāti nav zināmi un viņš nekomentēs.