Zemie skolēnu rezultāti nav pārsteigums, bet gan pēdējo gadu izglītības reformu sekas, pauž eksperte
Plašu rezonansi sabiedrībā izraisījis pirms nedēļas publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījums, kurā vērtē 15 gadus vecu jauniešu zināšanas un prasmes. TV3 raidījumā "900 sekundes" OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas 2025 vadītāja Latvijā Rita Kiseļova stāsta, ka šie rezultāti nav šokējoši, jo šādi rezultāti bija sagaidāmi.
Rezultāti rāda, ka Latvijas skolēnu zināšanas matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs pēdējos desmit gados ir būtiski pasliktinājušās. Īpaši satraucošs ir lasītprasmes kritums.
Kiseļova norāda, ka šis ir rezultāts tam, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā īstenotas vairākas izglītības reformas, kas pārklājušās viena ar otru. Šādu pārmaiņu laikā cerēt uz ļoti augstiem sasniegumiem būtu sarežģīti.
Kiseļova uzsver, ka rezultāti kaut vai bija gaidāmi ne pārāk spoži, tie tomēr ir radījuši zināmu šoku. Tomēr tik un tā eksperte tos aicināja skatīt pozitīvā aspekta, kā vismaz tagad zināms, kas valsts izglītības sistēmā notiek.
Kiseļova arī uzsvēra, ka pētījumā nav apzināti izvēlētas ne labākās, ne sliktākās skolas. Skolēnu un izglītības iestāžu atlase veikta pēc īpašas metodoloģijas, lai iegūtu reprezentatīvu priekšstatu par situāciju valstī kopumā.
Īpašas bažas rada skolēnu lasītprasmes līmenis. Kā skaidro Kiseļova, daudzi jaunieši spēj izlasīt un saprast vienkāršu tekstu, kā arī atbildēt uz viegliem jautājumiem, taču viņiem sagādā grūtības sarežģītāki uzdevumi – salīdzināt informāciju, strādāt ar vairākiem tekstiem. Kā uzsvēra eksperte tās ir pamatlietas, kas lai mācītos tālāk sagādā lielas grūtības.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
