Ietves, brauktuves un skrejriteņi – noteikumi, kas attiecas uz visiem. Podkāsts "Droši vien nedroši"
Elektroskrejriteņi, pašgājēji velosipēdi un citi mikromobilitātes rīki Rīgas ielās kļūst arvien redzamāki. Tie palīdz ātrāk pārvietoties pilsētā, taču vienlaikus rada arī jaunus drošības riskus. Podkāstā "Droši vien nedroši" Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs skaidro, ka daļa braucēju joprojām neapzinās: ceļu satiksmes noteikumi attiecas arī uz viņiem.
Aronovs norāda, ka līdz ar mikromobilitātes rīku skaita pieaugumu palielinās arī incidentu skaits. To iemesli bieži ir pārgalvība, pieredzes trūkums un konflikts starp autovadītājiem un mazo braucamrīku lietotājiem.
"Ceļu satiksmes noteikumi rakstīti ar asinīm," viņš atgādina, uzsverot, ka noteikumi nav formalitāte.
02:16 Kāpēc pieaug incidenti ar elektroskrejriteņiem un citiem rīkiem
05:01 Kādas ir mikromobilitātes rīku kategorijas
13:05 Reģistrācija, apdrošināšana un vadīšanas tiesības
14:57 Pārbaudes Rīgā un statistika
16:05 Vai vadītāji kļūst apzinīgāki?
22:20 Vecuma ierobežojumi un bērnu drošība
26:33 Ko nedrīkst darīt, braucot ar mikromobilitātes rīkiem
32:35 Ko darīt negadījuma gadījumā
Statistika vēl joprojām nelāga
Policijas dati rāda, ka problēmu netrūkst. Līdz 30. aprīlim Rīgā pārbaudīti aptuveni 500 mikromobilitātes rīku vadītāji.
No tiem 175 braukuši bez atbilstošām vadīšanas tiesībām, bet 48 gadījumos konstatēta nepamatota nobraukšana no brauktuves vai braukšana pa neatbilstošu infrastruktūru.
Vienlaikus tikai 12 gadījumos personas bijušas reibumā, un policijas pārstāvis šo rādītāju vērtē kā uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Vadītāji jauc terminus
Viens no biežākajiem klupšanas akmeņiem ir neizpratne par braucamrīku kategorijām. No tā, vai tas ir elektroskrejritenis, elektrovelosipēds, pašgājējs velosipēds vai elektromopēds, ir atkarīgs, kur drīkst braukt, vai nepieciešama reģistrācija, apdrošināšana un vadīšanas tiesības.
Piemēram, pašgājēji velosipēdi nedrīkst braukt pa ietvēm, tiem jāizmanto brauktuve vai speciāli paredzēta infrastruktūra.
Biežākās problēmas
Aronovs norāda, ka incidentus biežāk mēdz radīt nomas rīku lietotāji, jo tiem nereti trūkst pieredzes. Cilvēks var nepareizi novērtēt ātrumu, bremzēšanas ceļu vai ceļa segumu. Īpaši bīstami tas ir elektroskrejriteņu vadītājiem, kuri kritienos bieži gūst smagas sejas un galvas traumas.
Tāpēc policijas pārstāvis aicina lietot ķiveri arī tad, ja tā konkrētajā situācijā nav obligāta. Viņa ieskatā nav būtiski, vai kritiens notiek uz ielas vai pagalmā, jo traumu risks saglabājas jebkurā vietā.
Braucot ar mikromobilitātes rīku, nedrīkst lietot telefonu vai citas viedierīces, pārvadāt vadīšanu traucējošu kravu vai ignorēt ceļa zīmes un luksoforus. Aronovs uzsver, ka satiksmē svarīgākais ir nevis pierādīt savu taisnību, bet izvairīties no riska.
Negadījuma gadījumā rīcība neatšķiras no citiem ceļu satiksmes negadījumiem. Ja ir cietušie vai nepieciešama palīdzība, jāzvana 112 un jāfiksē notikušais.
Svarīgi būt informētam
Aronovs aicina visus braucējus iepazīties ar CSDD un Rīgas pašvaldības sagatavoto informāciju, lai saprastu, kādai kategorijai atbilst viņu braucamrīks.
Taču viņa galvenais ieteikums ir vienkāršs: būt piesardzīgiem, drošiem un cienīt vienam otru.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
