"Pārraudzība nav nedz aktīva, nedz normatīvajiem aktiem atbilstoša," Erdmanis par "Latvijas valsts mežu" pārvaldību

"Pārraudzība nav nedz aktīva, nedz normatīvajiem aktiem atbilstoša," sacīja Erdmanis, norādot, ka uzņēmuma stratēģija netiek izmantota kā reāls vadības instruments.

Revidenti secinājuši, ka uzņēmuma finanšu rādītāji gadiem plānoti nepamatoti zemi, lai gan faktiskie rezultāti būtiski pārsnieguši prognozes. "Valsts mežiem ir daudz lielāks potenciāls gada laikā, ko viņi var attīstīt," intervijā uzsvēra Erdmanis. Vienlaikus viņš kritizēja arī dividenžu plānošanas procesu, norādot, ka līdzekļi valsts budžetā nonāk "ne visai atklātā veidā", bet pēc tam tiek izmantoti Zemkopības ministrijas iepriekš iecerētu vajadzību finansēšanai.

Valsts kontrole aplēsusi, ka uzņēmums līdz 2025. gada beigām uzkrājis vairāk nekā 405 miljonus eiro, no kuriem vismaz 130 miljonus būtu iespējams novirzīt valsts budžetā.

Īpaši asas diskusijas izraisījusi tā dēvētā kokrūpnieku lieta, kurā valdība un Zemkopības ministrija lēma par skujkoku zāģbaļķu cenu samazināšanu ilgtermiņa līgumos. Pēc Valsts kontroles aplēsēm, šādu lēmumu rezultātā Latvijas valsts meži ieņēmumi samazināti par 49,4 miljoniem eiro. Erdmanis intervijā skaidri norādīja: "Šie lēmumi bija ārpus gan Ministru kabineta, gan akcionāru kompetences." Viņš uzsvēra, ka operatīvie lēmumi par cenu politiku ir uzņēmuma valdes atbildība, nevis politiķu kompetence.

Komentējot valdības argumentus, ka cenu samazināšana bijusi nepieciešama kokrūpniecības nozares atbalstam, Erdmanis pauda skepsi par šāda pamatojuma pamatotību.

"Viennozīmīgi šajā gadījumā nevaram runāt par nozari kopumā," viņš sacīja, piebilstot, ka problēmas varēja skart tikai atsevišķus uzņēmumus. Valsts kontrole arī norāda, ka kokrūpnieki paši atklātās izsolēs savulaik nosolījuši cenas par vairāk nekā 20% augstākas nekā sākotnējās. "Mēs strādājam revīzijā ar pierādījumiem un faktiem," uzsvēra Erdmanis, noraidot Zemkopības ministrijas iebildumus pret revīzijas secinājumiem.

Noslēgumā Valsts kontroles pārstāvis norādīja, ka problēmas sakne ir pašā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelī. Pēc viņa teiktā, Zemkopības ministrijai trūkst kapacitātes pārvaldīt tik lielu uzņēmumu kā Latvijas valsts meži, turklāt politiskā ietekme kavē profesionālu pārvaldību.

"Nepieciešams pārskatīt šo modeli un atrast profesionālu veidu, kā pārvaldīt kapitālsabiedrības, nevis to darīt politiski," sacīja Erdmanis. Vienlaikus viņš atgādināja, ka ar kokrūpniecības lietu jau strādā tiesībsargājošās iestādes un Konkurences padome.