Drošības eksperts: trauksmes signāli jālīdzsvaro ar sabiedrības uzticēšanos un sistēmu noturību

Incidenta laikā tika aktivizētas drošības procedūras — iedzīvotāji saņēma aicinājumus patverties, tika apturēta sabiedriskā transporta kustība un pat pārtraukti valsts eksāmeni. Tomēr pēc situācijas izvērtēšanas kļuva skaidrs, ka konkrētais drauds nav apstiprinājies. Šis gadījums aktualizējis jautājumu par to, kā šādas situācijas ietekmē sabiedrības uzticēšanos valstij un tās institūcijām.

Rakstiņš norādīja, ka krīzes brīžos īpaši svarīga ir vienota un stabila informācijas plūsma. Tomēr šoreiz vienlaikus vairāki kanāli saskārās ar problēmām — arī 112 lietotne piedzīvoja pārslodzi tieši brīdī, kad tai bija jādarbojas visaktīvāk.

Eksperts uzsver, ka šādas tehniskas kļūmes krīzes situācijā var iegūt daudz nopietnāku nozīmi nekā ikdienā — tās kļūst par uzticēšanās jautājumu.

Viens no centrālajiem jautājumiem ir robeža starp savlaicīgu trauksmes celšanu un pārlieku reaģēšanu. "No vienas puses — kāpēc trauksme tika celta, ja drauda nebija. No otras — kas notiktu, ja drauds būtu reāls un mēs nebūtu reaģējuši," iezīmē eksperts. Viņš norāda, ka šo līdzsvaru iespējams uzlabot tikai ar pieredzi, regulārām mācībām un procedūru testēšanu, jo reālos apstākļos kļūdas var būt dārgas.

Tehniska problēma vai nacionālās drošības jautājums?
Runājot par 112 sistēmas pārslodzi, Rakstiņš uzsver, ka tas nav tikai IT jautājums. Krīzes situācijās komunikācijas infrastruktūra kļūst par daļu no valsts drošības sistēmas, un tās darbības traucējumi var ietekmēt gan sabiedrības reakciju, gan dienestu koordināciju.

Eksperts norāda, ka nākotnē nepieciešama lielāka sistēmu noturība, kā arī alternatīvi informācijas kanāli, lai krīzes brīžos sabiedrība nepaliktu bez skaidras informācijas.

Tiek akcentēts arī psiholoģiskais aspekts — ja trauksmes signāli tiek aktivizēti pārāk bieži vai izrādās nepamatoti, sabiedrība var sākt tos ignorēt. "Ja trauksmes turpināsies, cilvēki var pārstāt reaģēt vispār — līdzīgi kā pieredzēts citās valstīs kara apstākļos," norāda eksperts, atsaucoties uz Ukrainas pieredzi.

Sarunā tika uzsvērts, ka Latvijai un citām reģiona valstīm jāstiprina civilās aizsardzības sistēma, tostarp mācības, koordinācija starp dienestiem un sabiedrības iesaiste.

NATO kontekstā eksperts atzīmē, ka hibrīdapdraudējumi un dezinformācija var tikt izmantoti arī politisku mērķu sasniegšanai, tāpēc komunikācijas ātrums un precizitāte kļūst kritiski svarīga.

Tāpat viņš uzsver nepieciešamību attīstīt brīvprātīgos civilās aizsardzības formējumus, uzlabot informācijas nodošanas mehānismus un regulāri testēt krīzes scenārijus.