Uz saturu

Pasaules naftas tirgus vasarā var piedzīvot kritisku triecienu

Pasaules naftas tirgus tuvāko mēnešu laikā var nonākt tā dēvētajā "sarkanajā zonā", jo pieaug pieprasījums, sarūk rezerves un Tuvajos Austrumos joprojām kavējas jaunas naftas piegādes. Par to brīdinājis Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols, norādot, ka situāciju būtiski ietekmē arī konflikts ap Irānu un Hormuza šauruma drošība, ziņo "The Guardian".

Uzstājoties domnīcā "Chatham House" Londonā, Birols brīdināja, ka līdz jūlijam un augustam naftas tirgus var piedzīvot īpaši sarežģītu periodu. "Rezerves sarūk, jauna nafta no Tuvajiem Austrumiem nenonāk tirgū, bet pieprasījums pieaug galvenokārt ceļošanas sezonas dēļ," sacīja Birols.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņš piebilda, ka bez uzlabojumiem situācija var kļūt kritiska. "Mēs varam ieiet sarkanajā zonā jūlijā un augustā," brīdināja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs.

Birols uzsvēra, ka svarīgākais risinājums enerģētikas satricinājumam būtu pilnīga un beznosacījumu Hormuza šauruma atvēršana. Šis šaurums ir viens no svarīgākajiem pasaules naftas tranzīta ceļiem. Viņš arī norādīja, ka Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dalībvalstis nepieciešamības gadījumā varētu atbrīvot papildu stratēģiskās naftas rezerves, kā tas jau notika martā.

Birols atzina, ka ģeopolitiskā ietekme uz enerģētikas nozari pašlaik esot nepieredzēti liela. "Nekad iepriekš neesmu redzējis tik tumšu un garu ģeopolitikas ēnu enerģētikas sektorā," viņš sacīja.

Pēc viņa domām, augošās enerģijas cenas un inflācija Eiropā varētu kļūt par augsni populistisku un ekstrēmistisku partiju retorikai.

Vienlaikus Birols brīdināja, ka arī Irānas iespējas ilgstoši uzglabāt naftu un uzturēt nozari nav neierobežotas.

Viņš jau iepriekš paudis, ka pašreizējais naftas šoks varētu būt nopietnāks nekā 1973., 1979. gada un 2022. gada enerģētikas krīzes pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Pēc Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aplēsēm, tirgū pašlaik trūkst aptuveni 14 miljonu barelu naftas dienā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Birols prognozēja, ka daudzas valstis tuvākajos gados pārskatīs savas enerģētikas stratēģijas un aktīvāk meklēs alternatīvus enerģijas avotus, tostarp atjaunojamo enerģiju un kodolenerģiju.

Tikmēr sarežģījumi radušies arī diplomātiskajās sarunās starp Irānu un ASV, kurās kā starpnieks iesaistījusies Pakistāna. Pakistānas iekšlietu ministrs Mohsins Nakvi šonedēļ atkārtoti devies uz Teherānu, taču plānotā Pakistānas armijas komandiera Asima Munira vizīte atlikta, raisot bažas, ka sarunās progress nav panākts.

Savukārt Irānas augstākais līderis Modžtaba Hamenei atkārtoti paziņojis, ka Irāna nepieļaus augsti bagātinātā urāna izvešanu uz citām valstīm.

Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps publiski sniedzis pretrunīgus signālus par Vašingtonas nostāju attiecībā uz Irānas kodolmateriāliem. "Mēs to iegūsim. Mums tas nav vajadzīgs, mēs to negribam, bet mēs neļausim viņiem to paturēt," žurnālistiem sacīja Tramps.

Tikmēr Irāna paziņojusi arī par jaunas Persijas līča šauruma pārvaldes izveidi, kas uzraudzīs komerciālo kuģu satiksmi Hormuza šaurumā. Apvienoto Arābu Emirātu diplomātiskais padomnieks Anvars Gargašs Irānas ieceres nodēvējis par "fantāziju".

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm