Reaktīvā degviela pēdējo mēnešu laikā sadārdzinājusies divtik. Vai lidojumi kļūs par luksusu?
Naftas cenu kāpums un spriedze Tuvajos Austrumos jau būtiski ietekmē aviācijas nozari — reaktīvā degviela pēdējo mēnešu laikā kļuvusi aptuveni divreiz dārgāka, kas liek aviokompānijām atcelt reisus un paaugstināt biļešu cenas. Eksperti brīdina, ka, ja konflikts ar Irānu ieilgs un tiks bloķēts Hormuza šaurums, sekas var būt vēl nopietnākas, vienlaikus tas var paātrināt pāreju uz videi draudzīgāku aviāciju, vēsta "The Guardian".
Lai gan pilnīga degvielas izsīkšana nav gaidāma, situācija kļūst saspringta. Aptuveni 41% Eiropas aviācijas degvielas plūst caur Hormuza šaurums, un piegādes jau ir sarukušas līdz rekordzemam līmenim. Ričards Grīns no Londonas Imperiālā koledža skaidro: "Reālais kritums ir aptuveni pieci līdz desmit procenti no kopējā apjoma," uzsverot, ka alternatīvi piegādes ceļi joprojām pastāv.
Tomēr cenu kāpums jau tagad rada jūtamas sekas. Aviācijas eksperts Rafaels Palasjoss norāda: "Reaktīvā degviela pēdējo mēnešu laikā ir sadārdzinājusies divkārt — tas ir milzīgs pieaugums."
Tas atspoguļojas arī aviokompāniju lēmumos. Piemēram, "Lufthansa" paziņojusi par 20 000 reisu samazināšanu, bet citas kompānijas, tostarp IAG un "Virgin Atlantic", jau signalizē par cenu paaugstināšanu. Tikmēr "easyJet" ieviesusi garantiju, ka biļešu cenas pēc iegādes netiks mainītas, kas nozarē tiek uzskatīts par neierastu soli.
VIDEO: Horvātijā ar bažām gaida jauno tūrisma sezonu – aviācijas degvielas deficīts var nest sliktas ziņas
Ceļotāji jau reaģē uz nenoteiktību. Kā norāda tūrisma nozares analītiķe Dženija Sautena, "cilvēki atliek rezervācijas un gaida lielāku skaidrību", savukārt aviācijas tirgū pieaug svārstības.
Eksperti uzsver, ka šī krīze ir plašāka nekā iepriekšējie satricinājumi, piemēram, Covid-19 pandēmija vai 2010. gada vulkāna izvirdums Islandē, kas aviāciju daudzviet Eiropā apturēja uz astoņām dienām. "Tuvie Austrumi ir centrāli gan ģeopolitikā, gan enerģētikā, tāpēc ietekme ir daudz plašāka," skaidro Sautena.
Neskatoties uz izaicinājumiem, aviokompānijas cenšas saglabāt stabilitāti, izmantojot tā dēvēto degvielas cenu "hedžēšanu" — iepriekš fiksējot cenas. Štefans Krojcpainters norāda: "Cenu kāpums padara izmaksas sarežģītākas, bet daudz kas atkarīgs no tā, cik lielā mērā degviela ir iepriekš nodrošināta."
Eksperti arī norāda, ka acīmredzamās sekas reaktīvās degvielas sadārdzinājumam ir tādas, ka lidošana kļūst par "elites" nodarbi. Palasjoss norāda, ka jau šobrīd aptuveni 80% cilvēku nekad nav lidojuši lidmašīnā. Līdz ar to lidošana jau savā ziņā ir elites nodarbe, bet tā varētu kļūt par eliti, kurai nepieder vēl vairāk cilvēku.
Vienlaikus daļa ekspertu saskata arī iespējamu pozitīvu efektu. "Augstas naftas cenas pašas par sevi veicina pārmaiņas," atgādina Grīns, atsaucoties uz vēsturisku principu, ka dārga enerģija mudina meklēt alternatīvas.
Runa ir par tā dēvēto "jet zero" — aviāciju bez fosilajiem kurināmajiem. Kā skaidro Palasjoss, tehnoloģijas jau pastāv, taču tās ir ļoti dārgas: "Ja nauda nebūtu problēma, mēs jau varētu to īstenot."
VIDEO: Problēmas Eiropas lidostās var radīt domino efektu, kas ietekmētu arī Latviju
Alternatīvas ietver sintētisko degvielu un ūdeņradi, taču abiem risinājumiem nepieciešamas milzīgas investīcijas un infrastruktūras pārmaiņas. Eksperti lēš, ka pilnvērtīga pāreja varētu prasīt pat vairākus gadu desmitus.
Tikmēr realitāte ir skarbāka — augstās enerģijas cenas ietekmē ne tikai aviāciju, bet arī citas nozares visā pasaulē. "Var meklēt pozitīvo, bet kopējā aina ir ļoti drūma," atzīst Grīns.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
