RAKUS jaunceļamajā korpusā netiek plānota patvertne
Latvijā gadu desmitiem par patvertņu izveidi neviens nerūpējās. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šie darbi faktiski bija jāsāk no nulles. Vispirms pašvaldības un VUGD iztērēja laiku un resursus, lai vispār apzinātu un apsekotu agrākās patvertnes, pagrabus un citas vietas, ko iespējams pielāgot. Tad pamazām parādās zaļās zīmes pie ēkām, patvertņu lokācijas ievadītas 112.lv kartē. Bet ilgu laiku politiķi nevarēja vienoties par kritērijiem, kādiem šīm pazemes būvēm jāatbilst.
Tagad likumā ierakstīts, ka jaunām stacionārām ārstniecības iestādēm jāparedz vismaz otrās kategorijas patvertne. Tā domāta aizsardzībai pret sprādziena triecienvilni un šķembām. Bet prasībai ir ieviests pārejas periods. Projektiem, kas jau sākti vai būvvaldē nonākuši līdz 2027. gada sākumam, jaunā norma nav obligāta. Tas ir iemesls, kāpēc, piemēram, Austrumu slimnīcā, kur tikai šobrīd sākts būvēt jauns ārstniecības korpuss, pagrabā patvertnes nav ieplānotas. Par drošību atbildīgie politiķi to sauc par absurdu.
Okupantu raķetes mērķus Ukrainā nešķiro. Iznīcinātas neskaitāmas medicīnas iestādes. Asiņaini triecieni bijuši arī pa bērnu slimnīcām un dzemdību namiem. Mediķi šo gadu laikā spējuši pielāgoties neiedomājami smagajiem darba apstākļiem. Šobrīd daudzviet slimnīcas pārcēlušās zem zemes līmeņa un strādā vietās, kur iespējams no gaisa triecieniem paglābties labāk. Bet medicīnas darbinieki turpina arī ārstēt un glābt cilvēkus slimnīcu ēkās, kur gaisa uzbrukumiem pielāgoti pagrabi un patvertnes.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kopš 2024. gada apseko valsts un pašvaldību ēku pagrabus un iespējamās patvertnes. "Nekā personīga" dienests norāda, ka inspicētas arī ārstniecības iestādes. Austrumu slimnīcā no sešiem objektiem četri atbilst, bet divi daļēji atbilst patvertņu vajadzībām. Bērnu slimnīcā apsekoti četrpadsmit. Seši atbilst, pieci daļēji, trīs neatbilst. Stradiņa slimnīcā no piecām patverņu vietām atbilst tikai viena, divas daļēji, divas nepavisam.
"Šis ir mīnuss 1.stāvs. Tas ir savienojuma tunelis, bet viņš nevar tikt uzskatīts par drošu atrašanās vietu, jo viņiem ir dūmu izvades ailes un mēs nevaram izpildīt divu sienu principu. Šī ir dūmu lūka. Un nostrādājot dūmu detektoriem vai trauksmes sistēmai šajā zonā, vai nostrādājot "sprinkleram", viņa uzreiz atšaujas vaļā."
Stradiņa slimnīcas Drošības daļas vadītājs saka, ka patvertne kā atsevišķa telpa slimnīcā nav izveidota. Pagrabus tam izmantot nevar. Pazemē atrodas ārstniecībai paredzētu sprādzienbīstamu gāzu komunikācijas un arī dūmu drošības lūkas. Tās būtu jāaizmūrē, bet gāzu iekārtas jānorobežo, lai daļu no pagrabiem pārveidotu par paglābšanās vietu pacientiem un mediķiem. Aprēķini par darāmajiem darbiem iesniegti Veselības ministrijā. Cik ir prasītā summa, slimnīca nesaka, bet tā esot paliela. Skaidrs, ka paši saviem spēkiem to atļauties nevar.
"Attiecīgi, ja mēs runājam par pagrabiem, tad tur, kur atrodas šīs tehnoloģiskās iekārtas, bīstamības, ķīmiskās vielas, šīs te telpas ir jāizolē atbilstoši drošības prasībām. Lai gadījumā, ja notiek ārkārtas situācija, sprādzieni vai tiek ietekmētas konstrukcijas, tas neapdraud tur esošos cilvēkus.
Un tad attiecīgi pārējās pagraba telpas tad būtu iespējams izmantot.
Ja, lai mēs izbūvētu tur patvertnes, mums ir nepieciešami tātad risinājumi gan pacientu aprūpei un ārstniecībai, gan nepieciešama papildu nesošo konstrukciju stiprināšana, gan arī attiecīgi šo te logu aiļu vai pārsedžu pastiprināšana."
Stradiņi pēc dronu incidentiem pierobežā izstrādājuši rīcības algoritmus dzeltenajam un oranžajam brīdinājumam. Personāls teorētiski apmācīts, nākamnedēļ būs arī praktiskas mācības. Gaisa apdraudējuma gadījumā slimnīca neplāno evakuēt visus pacientus uz pagrabiem. Daļu pārvietotu uz drošākām vietām nodaļu gaiteņos.
"Tas, ka tās ir reģipša sienas, tas šobrīd neko nemaina. Kāpēc ir divu sienu princips? Tas ir dēļ šrapneļiem, šķembām, stikla lauskām. Pat ja mēs šeit izvedam ārā pacientus, gaiteņos, drošajās telpās, mēs spējam nodrošināt gan infrastruktūru – medicīnas gāzes, elektrību, medikamentus, iekārtas, kas ir šeit uz vietas."
Bērnu slimnīcā ir plašas pagrabtelpas. Drošības un darbības nepārtrauktības vadītājs Gints Ginters saka, to platība ir vairāk nekā 5000 kvadrātmetru un tas varētu pietikt aptuveni 7000 cilvēkiem.
"Skaisti, skaistas telpas. Vienīgais, kas trūkst, uz kā sēdēt. Uz kā atgulties. Ir arī videonovērošana. Šeit ir ģērbtuves pamatā."
Slimnīca pašlaik vērtē, ko vēl vajag pārbūvēt. Kopumā apstākļi te esot labi. Jaunajos korpusos pagrabā pieejams ūdens, kanalizācija, elektrība, arī interneta pārklājums.
"Mēs patreiz strādājam pie tā, lai aktīvi uzlabotu šīs patversmes, proti, horizontālās virsmas – kur sēdēt, uz kā gulēt. Kā mēs varam pielāgot atsevišķām medicīniskām manipulācijām. Mums ir tā īpatnība, ka mums ir bērnu slimnīca un mums ir bērns plus persona, kas ir vecāks vai pavadošā persona. Līdz ar to mums cilvēku skaits arī varētu būt liels. Salīdzinot ar to, kā ir citur valstī, es nerunāju par slimnīcām tikai, mums ir ļoti labi iekārtotas šīs patvertnes."
Austrumu slimnīcā drošības konsultants apgalvo, ka jau tagad ir telpas, ko pielāgo patveršanās vajadzībām. Cik tās ir plašas, cik pacientiem būtu iespējams tur paslēpties un kur tās atrodas, slimnīca neatklāj, jo tā esot kritiskā infrastruktūra. Arī skaidri nepasaka, cik tās piemērotas jau šobrīd.
Uz šo jauno korpusu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, kur pagaidām ir tikai būvbedre, plānots pārcelt Latvijas Infektoloģijas centru un Tuberkulozes un plaušu slimību centru. Šis ir Austrumu slimnīcas lielākais būvniecības projekts gandrīz 70 miljonu eiro apmērā.
Civilās aizsardzības likumā tagad rakstīts, ka jaunās stacionārās ārstniecības iestādēs jābūvē vismaz otrās kategorijas patvertne. Tā paredzēta aizsardzībai pret sprādziena triecienvilni un šķembām. Bet pārejas noteikumi ļauj šo prasību nepiemērot projektiem, kas būvvaldē iesniegti līdz šī gada beigām. "Nekā personīga" zināms, ka, gatavojot Austrumu slimnīcas jaunā korpusa projektu, projektētāji un arhitekti vairākkārt ieteikuši pagrabā paredzēt arī patvertnes. Tolaik jau publiski bija zināms, ka Saeimā top šāds regulējums. Slimnīcas drošības konsultants saka, konkrētu patvertņu būvnormatīvu vēl nebija, tāpēc slimnīca no pagraba pārbūves atteicās.
"Šis būvprojekts tika apstiprināts 2024. gadā, tātad bijis pieņemts Būvvaldē 2024. gadā. Krietni pirms tam ir uzsākts arī šis projektēšanas darbs, kas ir laikietilpīgs, jo šāda rakstura ēkas projektēšana nenotiek ātri. Būtībā arī šis process sākās vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un uz to brīdi, kad tika apstiprināts šis būvprojekts par šī jaunā korpusa būvniecību, tajā brīdī tas tiesiskais ietvars neparedzēja pienākumu izbūvēt šādas telpas. (….)
Bet loģika neprasa neraudzīties tik strikti uz normatīviem, to, ka tas likumdošanas grozījums būs tāds, daudzi zināja. Arī šajās projektēšanas sapulcēs mums ir informācija, ka izpildītāji ir vaicājuši slimnīcas pusei – vai tiešām nevajag. Un slimnīca teikusi – nē.
Man grūti komentēt. Neesmu piedalījies arī šajās sanāksmēs, bet es varu pilnīgi noteikti pateikt, kamēr nav izstrādāts konkrēts būvnormatīvs par šādu telpu izbūvi, mēs nevaram pakļaut pārējos pārējās slimnīcas šo projekta virzību, jo slimnīca nav parasta ēka. Tātad tur ir daudzas lietas, striktas lietas, kas ir jāievēro, lai mēs varētu sertificēt šīs telpas ārstniecības procesam."
"Jāsaprot mums, ka mēs esam tik brīvi savā rīcībā, cik ir finansējuma devēju ierobežojumu. Daļa projektu arī šobrīd uzbūvēto vai būvēto tika finansēti no Kohēzijas fonda 2021-2027.gadam, kur nebija atļauts tērēt finansējumu nekam citam, izņemot tieši ārstniecībai paredzētas infrastruktūras būvniecībai. Šobrīd uz jauno periodu mēs droši liekam un plānojam iekšā. Bet tajā mirklī, kad tika projektēta šī būve tas nebija atļauts."
Ekonomikas ministrija rakstiskā atbildē norāda, ka arī pirms obligātās prasības ēkas īpašnieks varēja pats izvērtēt patvertnes izbūves iespēju un ielikt to projektēšanas uzdevumā.
"Publiskajam sektoram šajos apstākļos nebūtu jāgaida un jāskatās uz normatīviem – būs tie vai nebūs, bet pašiem jāspēj pielāgot. Mēs tak redzam, kā šajās ēkās tiek ieplānotas glamūrīgas ekstras – milzīgas halles un vēl viskaut kas, lai priecētu acis. Bet drošības jautājumi – vai tiešām jāstāv priekšā un jāsaka – obligāti ieplānojiet?"
"Protams, it īpaši pēc 2022. gada februāra.. Nu, tas vienkārši prātam nav aptverams."
Veselības ministrija šobrīd apkopo visu slimnīcu vajadzības, lai noturību krīzes situācijās uzlabotu. Tiek vērtēts, vai ārstniecības iestādēm pietiktu pašiem savs ūdens, elektrība, darbotos sava kanalizācija, sakaru sistēmas un cits aprīkojums. Kad visas vajadzības būs apkopotas, ministrija augustā sola iet uz valdību ar informatīvo ziņojumu un tad meklēt naudu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
