"Patvertņu princips ir teorētisks" — pēc kārtējām gaisa trauksmēm Latgalē aug bažas par patvērumu
Jau otro dienu pēc kārtas Krāslavas, Rēzeknes un Ludzas novada iedzīvotājiem izsūtīti brīdinājumi par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu. Šoreiz tas ilga aptuveni stundu un ietekmēja ne tikai cilvēku ikdienas gaitas, bet arī centralizēto eksāmenu norisi. No Latgales iedzīvotājiem vienlaikus arvien vairāk izskan bažas par patvertņu pieejamību, jo vismaz šo gaisa trauksmju laikā tās ir bijušas slēgtas.
Rēzeknes pilsētā šūnu apraides paziņojums par nu jau kārtējo iespējamo gaisa apdraudējumu, šodien iedzīvotāju telefonos parādījās nedaudz pēc deviņiem rītā. Šī ir jau trešā reize, kad brīdinājumi izsūtīti laikā, kad iedzīvotāji jau devušies savās ikdienas gaitās, tādēļ rēzekniešu vidū aktualizējies jautājums par patvertņu pieejamību, jo vismaz vakar trauksmes laikā tās bijušas slēgtas.
Rēzeknes pašvaldībā atzīst, visu apzināto patvertņu durvis bija ciet, taču šobrīd notiekot aktīvs darbs, lai vismaz centrālā patvertne, kas atrodas zem domes ēkas, turpmāk iedzīvotājiem būtu pieejama.
"Pie durvīm atradīsies kastīte, kurā atradīsies kastīte ar atslēgām no patvertnes durvīm. Gadījumā, ja viņa būs aizslēgta, cilvēks varēs paņemt atslēgu, protams, būs video kamera, kas kontrolēs, ja būs kādi ļaundari vai kaut ko ļaunprātīgi gribēs darīt. Ja cilvēkam ir jāglābjās, lai viņš rīkojās pats. Un var droši ienākt patvertnē."
Šobrīd neviens spēkā esošais algoritms neparedz, ka patvertnēm būtu jābūt atvērtām diennakts režīmā. Arī izsūtītie oranžie šūnu apraides brīdinājumi neliek meklēt patvertni, bet gan aicina uzturēties telpās un ievērot tā saukto "divu sienu" principu, proti, atrasties tādā vietā, kur starp tevi un ēkas ārpusi ir vismaz divas sienas. Tomēr Rēzekne nav vienīgā Latgales pašvaldība, kas domā, kā drošās pajumtes padarīt pieejamākas, neskatoties, ka to algoritmi to neprasa.
"Arī pie dzeltenā brīdinājuma viena no patvertnēm būs atvērta. To nodrošinās pašvaldības policijas darbinieki. Mēs pieņemsim to lēmumu neatkarīgi no tā, kā ir noteikts algoritmā, un to, ka kāda no patvertnēm būtu atvērta, to iedzīvotāji zinās. Bet katram iedzīvotām pašam jāizvērtē šis laika sprīdis nokļūšanai no viņa esošās atrašanās vietas līdz iespējamai patvertnei."
Tikmēr kritisks par visas Latvijas, ne tikai Latgales reģiona pašvaldību spēju nodrošināt iedzīvotājus ar drošām patvertnēm, ir Preiļu novada domes priekšsēdētājs. Aldis Adamovičs saka – arī viņu pašvaldībā situācija laba nav, tādēļ ir jāmeklē risinājumi, kā patvertņu skaitu palielināt.
"Mums ir 17, neliels novads. Mēģinājuši esam tā, lai katrā pagastā būtu viena vieta. Bet pie šiem dronu uzlidojumiem tas nebūs glābiņš. Jo reāli daudzdzīvokļu nami mums ir 120 mūsu mazajā pilsētā, un tas nozīmē, ka vajadzētu katras mājas pagrabā būt šai patvertnei, lai var paglābties uzreiz – divās trijās minūtēs. Bet šobrīd tas patvertņu princips, es domāju, ka ir tikai teorētisks."
Vienlaikus Latgales pašvaldībās pauž, biežie brīdinājumi par gaisa apdraudējumu, kas pēdējās dienās gan nav apstiprinājies, taču būtiski ietekmēja iedzīvotāju ikdienu, tostarp, eksāmenu norisi, liecina, ka ir jāpārskata arī brīdinājumu sistēma. Šo jautājumu Rīgas pilī šodien ar prezidentu pārrunājis arī Rēzeknes mērs Jānis Tutins, kurš pauda – oranžā līmeņa šūnapraides brīdinājumus būtu jāsadala divās daļās.
"Viens ir, ka tiešām viņš ir, drons lido. Un otrs, ka ir kaut kādas aizdomas vai kaut kas tāds. Kaut vai ņemot vērā vakardiena situāciju ar to, ka tika pašvaldībām tika izziņots – rīkojaties, oranžais brīdinājums, bet beigu beigās ir aizdomas, ka tā drona vispār nebija."
Arī Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle šorīt TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina, ka tiks izvērtētas draudu līmeņu pakāpes, lai rīcību tajās pielāgotu jaunajai realitātei un, iespējams, neapturētu pilnīgi visu sabiedrības dzīvi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
