Ēnu ekonomika stagnē, eksperts aicina meklēt jaunus risinājumus
Lai gan pēdējos gados Latvijā bija vērojama pozitīva tendence un ēnu ekonomikas apjoms samazinājās, jaunākie dati liecina, ka šis process ir apstājies. Ēnu ekonomika Latvijā joprojām veido aptuveni piekto daļu no iekšzemes kopprodukta, intervijā raidījumā "900 sekundes" norādīja SSE Riga profesors un ilggadējais ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.
Pēc viņa teiktā, aptuveni 20% no IKP joprojām ir ļoti augsts rādītājs. "20% no iekšzemes kopprodukta, protams, nav normāli. Tas joprojām ir ļoti daudz," uzsvēra Sauka.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Baltijas valstu kontekstā Latvijas situācija vairs nav tik nelabvēlīga kā iepriekš. "Labā ziņa latviešiem ir tā, ka ēnu ekonomika Baltijas valstīs vairs nav nekāds liels izņēmums. Mēs pat esam labākā situācijā nekā Lietuvā, lai gan vēl nedaudz atpaliekam no Igaunijas," sacīja pētnieks.
Sauka skaidroja, ka viens no stagnācijas iemesliem varētu būt nepabeigtas vai bremzētas iniciatīvas ēnu ekonomikas ierobežošanai. Viņš kā piemērus minēja prasību būvniecības projektos uzrādīt līdzekļu izcelsmi, kā arī stingrāku kontroli pār skaidras naudas apriti bankomātos.
"Būtu tiešām labi, ja aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanā, kas ir uzsāktas, tiktu realizētas," norādīja profesors.
Pētnieks uzsvēra, ka daļa iepriekš ieviesto pasākumu tiek saistīti ar birokrātijas palielināšanu, lai gan to mērķis ir nodrošināt lielāku caurskatāmību. Viņaprāt, uzņēmēji rūpīgi seko līdzi tam, kādus signālus sūta valsts.
Tomēr stagnāciju ietekmē ne tikai politikas veidotāju rīcība. Sauka atgādināja arī par plašākiem ekonomiskajiem procesiem, tostarp Covid-19 krīzes sekām un ģeopolitiskajiem satricinājumiem.
"Acīmredzami tās aktivitātes un tas, kas tiek darīts, lai mazinātu ēnu ekonomiku, ir jāpārskata. Ar tām vairs nepietiks – vajag kaut ko vairāk un kaut ko jaunāku," viņš sacīja.
Runājot par valsts finansēm un pieaugošo nepieciešamību rast papildu ieņēmumus budžetā, Sauka norādīja, ka valdības motivāciju aktīvāk cīnīties ar ēnu ekonomiku var mazināt iespēja turpināt aizņemties.
"Man ir aizdoma, ka mēs varēsim aizņemties joprojām. Kamēr varēsim dzīvot uz budžeta deficīta rēķina, tikmēr tas būs viens no argumentiem, kāpēc netiek meklēti radikālāki risinājumi," viņš teica.
Īpašu uzmanību profesors pievērsa nodokļu morāles jautājumam. Viņa vadītie pētījumi liecina, ka uzņēmēju gatavību maksāt nodokļus būtiski ietekmē nevis konkurentu rīcība vai kontroles intensitāte, bet gan uzticēšanās valstij.
"Uzņēmēji ļoti skatās uz to, ko dara valsts. Viņi vērtē, kādā veidā valsts izmanto nodokļu maksātāju naudu, un attiecīgi arī paši pieņem lēmumus par nodokļu nomaksu," skaidroja Sauka.
Komentējot pieaugošo uzņēmēju apmierinātību ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu, profesors norādīja, ka tas nav tieši saistāms ar ēnu ekonomikas apjomu. Viņaprāt, pozitīvas pārmaiņas galvenokārt saistītas ar VID komunikāciju un iestādes tēla uzlabošanos.
"Valsts ieņēmumu dienesta tēls ir būtiski uzlabojies. Tas, kā dienests komunicē ar sabiedrību un uzņēmējiem, ir mainījies uz labo pusi," viņš sacīja.
Noslēgumā uz jautājumu, vai Latvijai ir iespējams panākt izrāvienu ēnu ekonomikas mazināšanā, Sauka atbildēja lakoniski: "Noteikti."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
