"Ļoti vājš un ļoti paviršs audits." JV ministrs Ašeradens asi reaģē uz neglaimojošo revīziju par ēnu ekonomiku

Ikgadējais ēnu ekonomikas uztveres indekss Latvijā pēdējos gados bijis ar nelielu, bet tomēr lejupejošu tendenci. Vienlaikus joprojām, arī jaunākajos datos, šī pelēkā zona mūsu tautsaimniecībā lēsta virs 20% no iekšzemes kopprodukta.

Jo mazāka ēnu ekonomika, jo lielāki nodokļu ieņēmumi – ar šādu pamata domu dažādas valdības jau gadiem centušās izskaust aplokšņu algas, nelegālo nodarbinātību un citus jomas aspektus.

Tagad šo cīņu izpētījusi Valsts kontrole un secinājumi ir tālu no iepriecinošiem. Nav, piemēram, skaidrs, kāpēc ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā līdzās vēsturiski tiešām problemātiskajai būvniecībai par otro prioritāro nozari noteikta veselības joma.

Arī pati politikas virziena pārvaldība raisījusi jautājumus, bet galvenais secinājums – notikusi cīņa pret sekām, nevis cēloņiem. Proti, vairāk dažādi kontroles pasākumi un mazāk tādas lietas kā paredzama nodokļu politika un birokrātijas mazināšana.

"Nav nozīmes vērtēt, vai lietas tiek darītas pareizi, ja netiek darītas pareizās lietas. Jo primāri jau ir izvēlēties tos pasākumus, kas ir iedarbīgi. Šobrīd tā izvēle jau pirmajā līmenī ir ne tā iedarbīgākā. Finanšu ministrija vairāk darbojas uz procesu," norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Politiķiem Latvijā lielākoties ir tāda šablona veida reakcija uz negatīviem Valsts kontroles atzinumiem – pateikties revidentiem, norādīt, ka vērtīgs darbs izdarīts un varbūt ne visam piekrīt, bet ieteikumus noteikti ņemšot vērā. Tāpat pateikt, ka vispār liela daļa no tiem jau esot bijuši identificēti pašā resora iekšienē un darbs jau notiekot.

Galvenais politiski atbildīgais par ēnu ekonomikas apkarošana ir finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), un viņš izvēlējās nedaudz citādu taktiku: "Viss, ko jūs dzirdējāt… Valsts kontroles atzinumā nebija neviena laba vārda. Vispār neviena, viss ir slikti! Es gribu pateikt pilnīgi pretējo. Es tagad gribu atbildēt šādi: ēnu ekonomika Latvijā konsekventi gadu no gada samazinās. (..) Šis šoreiz bija ļoti vājš un ļoti paviršs audits."

Šādus vārdus Ašeradens teica rīta intervijā Latvijas Radio, taču dienas laikā ministra retorika pieklusa. "Pieklājība prasa teikt paldies par revīzijas veikto darbu," viņš teica vēlāk.

Tiesa gan, vēstījums tik un tā bija kritisks par Valsts kontroles veikumu. Tieši esot strādāts ar cēloņiem, lai nodokļu sistēma motivētu nekrāpties, lai alimentu nemaksātājus izvilktu no ēnām. Savukārt nozaru perspektīvā – veselība nosaukta par prioritāru, jo arī pašā jomā bija vēlme pievērsties pelēkajai skaistumkopšanas rūpalai.

Jautāts, vai šis nav tas piemērs, kad atslēgas tiek meklētas nevis tur, kur pazūd, bet gan tur, kur ir gaišāks un nozare pretī sadarbojas, Ašeradens klāsta: "Nu vēlreiz… Mēs identificējam nozares. Prasīja, kāpēc medicīna ir tajā sarakstā. (TV3: Bet tā noteikti nav akūta nozare.) Nē, nav. To jau es teicu, bet ir [citas] nozares, piemēram, būvnieki. Mēs ar viņiem strādājam. Kopumā tā virzība ir ļoti laba. Šoreiz tas audits nekā mums nepalīdz."

Valsts kontroles padomes locekle gan pauž citu redzējumu: "Attiecībā uz šo vērtējumu man jāsaka, ka Valsts kontrole ir neatkarīga iestāde. Mēs esam veikuši revīziju, snieguši savu redzējumu par šo jautājumu. Esam paredzējuši aicināt uz diskusiju tās puses, lai runātu jau par šiem iedarbīgākajiem instrumentiem. Es gan tomēr gribētu atzīmēt, ka šie ieteikumi no pētnieku puses jau ir. Tāpat ir arī pieredzes dažādas. Līdz ar to tad tiešām jēgpilnāk jāsāk darboties.

Lielākas ambīcijas un straujāku progresu ēnu ekonomikas mazināšanā vēlas arī Ārvalstu investoru padome un Darba devēju konfederācija.