Valsts kasei garām paripo miljardi; ēnu ekonomika Latvijā sarūk lēni
Gadskārtējais ēnu ekonomikas indekss atklāj, ka šī pelēkā zona Latvijas tautsaimniecībā varētu būt nedaudz sarukusi. Daudz jautājumu gan par to, kā straujāk samazināt tās apmēru.
Ēnu ekonomiku, protams, ir grūti aptvert un izmērīt, tāpēc jau tā ir ēnu ekonomika, bet mēģināt var. Nu jau 15. reizi publicēts ēnu ekonomikas pētījums Baltijas valstīs. Tas balstās uz aptaujām, uz to, cik liela ir šī pelēkā zona valsts tautsaimniecībā uzņēmēju uztverē.
Pēc tam pētnieki no tā rēķina ēnu ekonomikas indeksu, un, kā jau ierasts, profesora Arņa Saukas rezultātu publiskošana pulcē plašu interesantu loku.
Aplēsts, ka pērn šī pelēkā ekonomika Latvijā turpinājusi nedaudz samazināties, bet tik un tā joprojām bija virs 20% no iekšzemes kopprodukta. Tātad potenciāli pat miljardi ēnās un paripojuši garām Valsts kasei nodokļos. Salīdzinājumam Lietuvā šis indekss ir augstāks, bet Igaunijā zemāks.
Latvijā pusi ēnu ekonomikas apmēra veido aplokšņu algas, netiek arī uzrādīti darbinieki vai gūtie ieņēmumi. Savukārt starp nozarēm redzama gan tirdzniecība, gan ražošana, gan pakalpojumi, bet nemainīgs līderis – būvniecība.
Kā stāsta paši celtnieki, pēdējos gados daudz izdarīts ar lielo uzņēmumu un projektu sakārtošanu, savukārt nesenākā laikā uzmanības lokā ir mazāki darbi.
Lai pievērstu vairāk uzmanības šim segmentam, sauksim to par lielām privātmājām, kur ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. [Jautājums: Saprotu, runa par tā saukto mazo būvniecību, bet vai nav tā, ka arī ģenerāluzņēmēju galā joprojām mēdz pievērst acis uz to, ka dara apakšnieki?] Iespējams, protams. Šeit nevar vispārināt. Ir atsevišķi izņēmumi vienmēr. Tā tas ir visās Eiropas valstīs, būvniecība ir ar to diemžēl slavena.
Celtniecības sakārtošanā lielas cerība uz uzņemto kursu būvniecības birokrātijas mazināšanā, lai vispār būtu interese legāli celt.
Pētījuma prezentācijai sekojošajai diskusijai dots nosaukums "Vai samazināšanā iespējams uzrāviens?", vārdu spēle ar gada sākumā daudz piesaukto Evikas Siliņas (JV) valdības uzrāvienu. Diskusijā gan izskanēja arī aicinājums nekādas revolūcijas gluži netaisīt.
Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis norāda: "Runājot par uzrāvieniem. Es nezinu, kā jums, man vairāk patīk tā disciplinēti un lēnām uz priekšu. Ar uzrāvieniem var tikai sirdi sabeigt."
Noprotams, ka nekādu dramatisku satricinājumu arī nebūs. Datu jau esot pietiekami, tāpēc daudz apspriestā vispārējā obligātā deklarēšanās nemaz neesot īsti nepieciešama, Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī neplānojot tik vērienīgas kampaņas, cik pērn, kad nosūtīja vēstules 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Mēs noteikti sabiedrību informēsim, ja mums būs kādi pasākumi. Turpināsim iesākot, tikai daudz mērķtiecīgāk, ne tik masveidā. Jāņem vērā, ka valdības budžeta izdevumu samazināšana arī Valsts ieņēmumu dienestu skar un diezgan būtiski. Mums ir plānots kļūt mazākiem, kompaktākiem.
Budžeta izdevuma mazināšana ir joma, kur sagaidīta spējāka valsts rīcība. Pētījuma autors uzskata, ka ēnu ekonomikas mazināšana patlaban neesot īpaša liela prioritāte, bet svarīgākais veids, kā to mazināt, jebkurā gadījumā esot tā sauktā nodokļu morāle.
Kamēr mēs tikai runāsim par birokrātiju, bet to nemazināsim, kamēr mums būs visādi brīnumi ar "Rail Baltica", "airBaltic", vēlēšanām un tā tālāk, kamēr uzņēmēji un iedzīvotāji neredzēs, ka valsts adekvāti un, viņuprāt, pareizi izmanto nodokļu maksātāju naudu, es domāju, ka ir diezgan bezcerīgi cerēt, ka ēnu ekonomika būtiski jebkad samazināsies. Aizņemties valstij ir aizvien sarežģītāk, nodokļus it kā saka, ka necels. Es gan neticu, bet saka, ka necels. Aizsardzībai vajag, viss kaut kam vajag, kur mēs to naudu dabūsim?
Jau vairākus mēnešus bijusi stīvēšanās starp valdību un privāto sektoru, kas aicinājis par 5% jeb aptuveni 850 miljonu eiro apcirpt publiskos tēriņus.
"Aktivitātes būs, priekšlikumi būs. Vai tie būs 5%… No tām pozīcijām, kuras tiek pakļautas samazināšanai, tie ir pat 8% un nedaudz vairāk kā 8%. Es domāju, ka tas rezultāts, ko mēs sasniegsim būs iepriecinošs," norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks ("Jaunā Vienotība").
Finanšu ministriju par izdevumu griešanu plāno ziņot valdībā jūlijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
